- 4.1.11 11:35
-
"@ingars [ingars rudzītis]: Ošlejs LR1 aicina, lai tiek ieviesta "efektīva naudas pārdale starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm" wow! #komunisms"
ritvars: "Pieci Latīņamerikas sociālismi 21.gs.: katram kaudiljo savs. Tags: Latīņamerika, sociālisms"
Pirmkārt, fenomens, kad par sociālismu un komunismu sauc visādas diktatūras un totalitārus asiņainus režīmus, ir hiperrealitātes paveids: lai diskreditētu pašu sociālisma vai komunisma ideju, to piesauc visādos maz saistītos gadījumos.
Protams, dažreiz meli ir tik plāni, ka tiem cauri redzēt ir viegli: ja cilvēks tev cenšas apgalvot, ka valstī, kas aizslēdz savas robežas (neļauj cilvēkiem brīvi izbraukt no valsts), tiek celts sociālisms, var viņam iesmieties sejā, lai gan pareizāk būtu iespļaut sejā - jo tik rupji un ciniski meli parāda necieņas līmeni, kam adekvāta atbilde ir tikai spļāviens.
Vēlreiz - valstī kur ir slēgtas robežas, netiek celts sociālims. Tā ir tikai banāla diktatūra. Ja kāds to izdomā saukt par sociālismu (vai diktators pats, vēloties radīt kautkādu režīma leģitimitātes ilūziju, vai komentētāji no ārpuses), tie ir salti meli.
Līdzīgs stāsts ar "komunismu". Komunisma celšana beidzas ar Staļinisma teroru, ar Ziemeļkorejas brutālu totalitārismu, ar Khmer Rouge genocīdu Kambodžā. Bet visur stāsts ir tikai par to, kā vārdos runā vienu, bet darbos dara citu. Stāstot par gaišo nākotni, pārgriež rīkli. Bet pārgriezta rīkle ir pārgriezta rīkle, kāpēc cilvēki tik lielu nozīmi pievērš tam, kas tiek pie tam runāts? Vārdiem šeit nav jāspēlē lielu lomu: problēma ir tas, ka cilvēki ir ieinteresēti klausīties pekstiņos (un ticēt), nevis skatīties uz reālo pasauli (un vērtēt pašiem).
Vēlreiz: valstī, kas slepkavo disidentus, netiek celts komunisms. Tā ir tikai kārtējā totalitārā diktatūra, beztiesiska valsts, kārtējais topošais genocīds, un ne vairāk.
***
Vispār, parunāsim vēlreiz par hiperrealitāti. Es te maļos, ka cilvēki neizprot naudas būtību, utt utt, ka nemāca skolā, kas nauda ir, bet laikam jau pareizāk būtu teikt, ka naudas izpratne šobrīd ir tāda hiperrealitāte. Precīzāk tas nozīmē, ir ka mūsu realitātes izpratne ir balstīta uz nepareiziem uzskatiem, un tāpēc šī realitātes izpratne ir atdalījusies no fiziskās, objektīvās realitātes.
Tāpēc kādu dienu (piemēram, kad sāks beigties nafta), objektīvā realitāte nāks kā lavīna, un viss radikāli izmainīsies.
1) Naudas vienībai īstenībā ir jābūt enerģijas mērvienībai. Tas ir, viens eiro = X džouli. Tas ir, ja tev ir 100 eiro maciņā, tas nozīmē ka tu reāli vari tos apmainīt pret N džoulu ekvivalentām precēm vai pakalpojumiem. Jeb tas ir, nopirkt tik un tik kilovatstundas elektrības, vai tik un tik litrus naftas/benzīna, vai kubikmetrus gāzes.
2) Tagad otrais solis - cik īsti maksā viena enerģijas vienība? OK, nafta maksā tik, tāpēc ka tās paliek arvien mazāk, to dabūt ārā no zemes ir arvien grūtāk*).
Bet iedomāsimies, ka drīz izgudros/ieviesīs fusion reaktorus, kur no mazas saujas ūdens, tiks iegūts milzīgs daudzums enerģijas, un šīs enerģijas izmaksas būt ļoti, ļoti mazas. Par 100 eiro tad varēs nopirkt ļoti, ļoti daudz enerģijas.
Lūk tad iestāsies īsta pārticība, nevis tā knapināšanās, kas tagad.
3) Vai kāds var apgalvot, ka saule kādam varētu piederēt vairāk nekā citiem? Vai ka kādām valstīm ir lielākas tiesības uz okeāniem vai ūdeni nekā citām? (Līdzīgi arī naftai un enerģijai būtu jābūt visas pasaules īpašumam, sadalītam vienlīdzīgi, bet ar to bišķi grūtāk izprast, jo ierasta prakse ir ierasties ar ieročiem, ieņemt un okupēt un atņemt naftu.)
Diezgan pamatoti varētu runāt, ka visiem pasaules iedzīvotājiem ir tiesības saņemt vienādu daļu no enerģijas kas ir pieejama (tiek iegūta) uz Zemes. Diezgan pamatoti varētu runāt, ka absurds ir tas, ka ASV mājsaimniecība gadā tērē 327.38 gigadžoulus, kamēr mājsaimniecība Bangladešā 6.76 gigadžoulus (jā, Bangladeša sarakstā ir pati nabadzīgākā).
____________
* un arī tāpēc ka nav skaidrs ko darīt ar oglekli (vai CO2), kas rodas sadedzinot naftu (degšanas procesā tiek sarautas saites starp ogļūdeņražiem un veidojas ogļskābā gāze (CO2) un ūdens (H2O) un enerģija).
(Interesanti kā wikipēdijā degšanas ķīmiskajos vienādojumos nav piezīmēts par atbrīvoto enerģijas daudzumu, un tā laikam ir enerģijas izpētes galvenā problēma: pēc definīcijas tā ir starpdisciplīnu zinātne, jo fiziķi īpaši nemīl runāt par ķīmiskām reakcijām, un ķīmiķi neaizraujas ar izdalītās enerģijas fizikālo raksturu.)
No otras puses, interesanti ka atomenerģija (fission un fusion), ir tīri fizikas nozare, un tāpēc tur fiziķi daudz vieglāk strādā: nezkāpēc atomu līmeņa reakcijas viņiem liekas daudz pieņemamākas nekā ķīmisko elementu reakcijas.
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst