- 24.2.10 14:50
-
"Ja iedzīvotāji nepārkāptu likumus, saņemot par to administratīvos sodus, tad arī budžets ar to netiktu lāpīts. Pārkāpj jau apzināti (lielāko daļu), ar cerību, ka nenoķers vai arī tā sanāk lētāk."
Vai cilvēks ir apjucis, vai trollē, vai labticīgs labējā-flanga ideoloģijas pārstāvis?
"Par soda apjomu es nestrīdēšos, manuprāt, daļu sodu vajadzētu pacelt, jo viņus vienkārši nomaksā, un turpina pārkāpt."
Vai Ls 20, Ls 30, Ls 40 sodu par stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu "vienkārši nomaksā"? Kuram te vēl Ls 20 ir tā, sīkumiņš. Ja sodus paceļ tā, ka cilvēki nespēj nomaksāt, sods ir nesamērīgs. (Bet Latvijā arī sodu samērības princips ir jau svītrots.)
Konstruktīvi runājot, ir nepieciešams atjaunot likumu un sankciju leģitimitāti. Vispirms caur nevainīguma principa atjaunošanu (ka policijai ir 100% pienākums pierādīt pārkāpumu, un šaubas tiek traktētas apsūdzētajam par labu, un jebkuras šaubas par pierādījumu kvalitāti tiek traktētas policistam par sliktu.)
Otrkārt, jāiet cauri likumiem un jāievieš samērības princips. Soda smagumam ir jābūt samērojamiem ar pārkāpuma izraisītajām sekām. (Es zinu, ka tas ilgi netiks atzīts, jo piemēram tad ir uzreiz jādekriminalizē kanabisa pīpēšana, utml pārkāpumi, kuri nerada sabiedrībai bīstamas sekas.)
Īstermiņā, būtu jāievieš APK norma ka atsakās no sodu noteikšanas konkrētā valūtā ar konkrētu skaitli, bet jānosaka sods sociāli atbildīgi - kā procentu no algas.
Piemēram, stāvēšanas noteikumu pārkāpšana varētu būt 5% no algas uz rokām. Ja saņemi minimālo algu - nāksies Ls 9 sagrabināt. Ja saņemi tūkstoti... atdosi Ls 50. Tas attiecīgi ja iedzīvotājs vidējais tiek sodīts, viņam netiek uzlikts nesamērīgs sods. Bet ja soda biezo, tad viņš attiecīgi jūt sekas ar maciņu.