Faith Club

25.5.09 12:59
Vispirms paskaidrošu, ka man nav īsti viedokļa par Lisabonas līgumu - neesmu to lasījis, un nezinu kas tur ir. Bet tieši šis fakts - ka neesmu informēts, bet likums jau ir pieņemts bez jebkādas diskusijas publiskajā telpā, ir nedemokrātiski. Varbūt ka Lisabonas līgums ir labs, bet tas nemaina faktu, ka tas tiek bīdīts nedemokrātiski, un visādos apšaubāmos veidos.

***

Noskatījos es NRA publicēto interviju ar libertas.lv pārstāvjiem (Guntars Krasts un E.Bruksle), un sašutu par G. Krasta tukšo diršanu par Lisabonas līgumu. Pirmkārt jau libertas.eu sevi pozicionē kā spēks, kas atbalsta valstu suverenitāti, un tāpēc ir pret Lisabonas līgumu, kas faktiski ES izveidotu federālo valdību, atņemot valstīm pašnoteikšanos. Bet ne jau libertas.lv. O nē, lai gan G. Krasts kā libertas.lv deputāts uzskata, ka Lisabonas līgums ir nekvalitatīvs, kā Eiroparlamenta deputāts, viņš vienalga balso par. Un diezgan ciniski izrunājas, ka jā, līgums nekvalitatīvs, bet gan jau to īri noraidīs referendumā, vai vēl kādas dažas valstis, kur iespēja izlemt ir tautai, tāpēc tas nekas ka viņš ir "par" nobalsojis.

Tad pāris vārdus par to, kā gan Lisabonas līguma pirmā inkarnācija, vārdā Eiropas Savienības Konstitūcija, tika pieņemta Latvijā. Saeimā - nekādas debates. Ziņojums, balsojums, vairākums, pieņemts. (Eiropas Konstitūciju gan izmeta tās valstis kur par šādām lietām nelemj deputāteļi, bet gan tauta - kur jānobalso tautai.) Lisabonas līgums (née konstitūcija): Latvijas Saeimā nekādas debates, 15 minūšu laikā nobalsots un pieņemts, nemaz nelasot.

Guntars Krasts iet soli tālāk - tā kā Satversmes tiesa ir spriedusi, par to, vai fakts, ka Lisabonas līgums tika pieņemts Saeimā, nevis nodots tautas nobalsošanai, atbilst Satversmes 101. pantam, un tiesa ir devusi verdiktu "varēja nodot, varēja arī nenodot, ja jau izlēma pieņemt deputāti paši, tad sūkājiet bibi", tātad Latvijā diskusija par Lisabonas līgumu ir beigusies (jo, pēc G. Krasta loģikas, ja Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tad ir viss un cauri.) Tā nav.

***

Un te arī ir jāsāk skaidrot, ka ir 3 veidu vara. Likumdošanas vara (kas pieder Saeimai, caur politiskiem lēmumiem), un tiesu vara (kas pieder tiesām - caur juridiskiem lēmumiem), un izpildvara. Piemēram, tiesu vara izpaužas ar to, ka Satversmes tiesa var konstatēt vai pieņemtais likums atbilst vai neatbilst Satversmei (un ja neatbilst, tad likums nav spēkā ar pieņemšanas brīdi) - vai viss ir juridiski pareizi. (Tiesa nespriež vai tas ir taisnīgi, tikai vai atbilst pamatlikumam. Bet vai likums ir taisnīgs, ir jāspriež pašai tautai, un jāiesaistās politikā, lai tiktu pieņemti taisnīgi likumi.)

Tas, ka G. Krasts uzskata, ka diskusija par Lisabonas līgumu, līdz ar tiesas spriedumu, ka tas tas Saeimā ir ticis pieņemts tiesiski, ir beigusies, labākajā gadījumā ir muļķība, bet sliktākajā - tautas klaja dezinformēšana.

Jo pastāv likumdošanas vara. Ja vēlamo rezultātu nav izdevies panākt tiesiski (nav izdevies panākt, ka Satversmes tiesa atzīst Lisabonas līguma pieņemšanu par prettiesisku, nekonstitucionālu), to ir jāpanāk politiski - piemēram, caur viņu pašu, libertas.lv partijas platformu. Libertas partijas platforma varētu būt (un dažās valstīs ir): Lisabonas līgumu drīkst pieņemt tikai caur visas tautas nobalsošanu. Un tad visa tauta vispirms būtu jāinformē, gan par likuma saturu, gan jāpārliecina, ka tas ir taisnīgs un izdevīgs visiem. (Faktiski šī ir Eiroskeptiķu/Grostiņa/Rīcības partijas platforma.)

Bet G. Krasts par to nedomā, un pat grib izlavīties, ka nu "diskusija ir beigusies". Bet nav jau. Ja izdotos ierosināt likumu, ka Lisabonas līgums ir spēkā neesošs ar pieņemšanas brīdi, un ka jārosina referendums, tad viss tikai būtu sācies.

Un ja izdotos ierosināt likumu, ka tie deputāti, kas toreiz balsoja "par", bet nevis ierosināja nobalsošanu nodot referendumam, ir tautas nodevēji, tad arī tieši tā notiktu: likumu pieņemtu, un tautas nodevējus izsūtītu uz māla raktuvēm.

Iespēja realizēt savas tiesības caur politisko procesu, caur likumdošanas varu nav nekur pazudusi.
Tags: politika