- 7.4.09 14:44
-
"Kā stāsta "Cēsu tirgus" valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš, [...]: "Tirgus vēsturiski ir vieta, kur šiem cilvēkiem pārdot savus ražojumus, bet mūsu valstī kaut kas bija sagājis grīstē. Ierēdņi kārtējo reizi bija pārcentušies prasībās, radot pārāk daudz birokrātisku šķēršļu, kuriem zemnieki un sīkražotāji nespēja tikt pāri. [...]"
Nevis zemnieki un sīkražotāji "nespēja tikt pāri", bet ierēdņi un PVD ar savu stulbumu un kaitniecību sagrāva Latvijas tautsaimniecību.
Kāpēc sanāk tā, ka zemniekam un uzņēmējam ir jācīnās pret valsti, lai varētu nodarboties ar savu lietu? Vai arī būtu jābūt tā, ka ierēdņi un PVD zobiem un nagiem plēšas, lai palielinātu zemnieku aktivitāti, veicinātu vietējo uzņēmēju darbību - tādā veidā ceļot tautsaimniecību reģionos, un sekojoši paceļot labklājību visā Latvijā? Lai cilvēki tirgojas, lai labklājība aug!
Uz ko ir vērsts valsts iestāžu darbības virziens: uz tautas labklājības celšanu, vai uz sagraušanu - iznīcinot visu uzņēmējdarbību, piespiežot visus zemniekus dzīvot naturālajā saimniecībā, jo par katru uz tirgu orientētu aktivitāti tiek uzlikti tādi sodi un nodokļi un prasības, ka pēc tam nav iespējams neko pārdot par konkurētspējīgu cenu?