7. Oktobris 2015

• 2015.10.07, 11:11
• Belēvičs (ZZS), protams, apdirsīsies un teiks ka nav tā bijis domāts, un īstenībā ideja ir citāda, un bla bla bla.
  "Maksātspējīgiem pacientiem, kuri būtu uzsākuši maksas pakalpojumu saņemšanu, būtu jāturpina ārstēšanās maksas sektorā. [...] pacientiem, kuri kādu veselības aprūpes pakalpojumu izvēlējušies saņemt privātā ārstniecības iestādē par saviem līdzekļiem, būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma saņemšanai."
  
  Interesants vispār arī pats izvēlētais termins, "maksātspējīgiem". Tas ir, kad visi nodokļi samaksāti, lai nodrošinātu valstī bezmaksas medicīnisko aprūpi, un ja vēl nauda ir palikusi drusku pāri, tad cilvēkam šī "bezmaksas" medicīna nepienākas, lai tik pogā vaļā. Un tikai kad pašam naudas vairs nav (nez pēc kā to noteiks, vai nāksies cilvēkam pasludināt bankrotu, lai iegūtu šo "maksāt nespējīgā" statusu?), tad varēs atkal tikt pie paša nodokļu apmaksātās "bezmaksas" medicīnas.
  
  Dažreiz nostaļģija velk uz Latviju, bet šādi reality-check lieliski atgādina ka viens no primārajiem iemesliem bēgt uz Vāciju bija veselības aprūpes sistēma.
  
  ***
  
  Kas interesanti, Vācijā veselības sistēma sastāv no 3 daļām. Pirmais, (gandrīz) visi pakalpojumu sniedzēji (ārstu prakses, slimnīcas, lielie institūti) ir privātas struktūras. Viņi no valsts saņem finansējumu, bet neko daudz vairāk. Otra daļa ir publiskā obligātā veselības apdrošināšana. Tā nodrošina finansējumu. Apdrošināšana ir apmēram 15% no darba algas, lai gan pat ne tā... Ja ir minimālā alga 410€, tad darba devējs papildus vēl pārskaita 150€ darba ņēmēja apdrošinātājam (slimokasei). (Tātad darba devēja izmaksas par vienu darbinieku kopā ir 560€ mēnesī. Sanāk, veselības apdrošināšanas slogs no minimālās algas ir gandrīz 27%. Bet parasti apdrošināšana ir 15.5% no darba algas. Piemēram, ja alga ir 4600€, apdrošinātājs paņems 713€ mēnesī.)
  
  Trešā daļa ir privātā obligātā apdrošināšana. Tas ir, ja sanāk izdevīgāk maksāt privātajam apdrošinātājam, nevis publiskajai apdrošināšanai atdot 15.5% no algas, var slēgt līgumu ar privāto apdrošinātāju. Pie privātā, mēneša maksājums tagad ir apmēram 250€ (un pieaug...). Kā redzam, ja alga ir virs 1600€, tad izdevīgāk būtu pie privātā. Bet šeit ir stiķis - pēc tam atpakaļ pie publiskās apdrošināšanas vairs tevi neņems. Ja esi pārgājis uz privāto apdrošināšanu, tad tik maksā ragā, arī ja alga krītas, vai zaudē darbu, utt, utt. Valsts par tevi vairs nerūpēsies. Tāpēc tas ir liels risks - var palikt reāli dirsā. (+pie privātā var iet tikai darba ņēmēji ar algu virs 4575€ mēnesī, pašnodarbinātie un brīvo profesiju pārstāvji - Freiberufler, kā advokāti un programētāji(!)).
  
  Tā ka cilvēki labāk izvēlas tos 15.5%* maksāt un neraustīties - jo tad skaidrs ir ka esi nodrošināts vienalga lai kas notiek ar taviem ienākumiem.
  
  ***
  
  Nez kā toreiz beidzās 2010. gada Sarmītes Ķikustes (JL, tagad V) analfabētiskā likumdošanas iniciatīva ieviest sauso likumu 1. septembrī? Toreiz portālos rakstīja ka Saeima grozījumus pieņēma, bet kurā brīdi tad tas likums nosprāga? Vai arī varbūt tomēr šogad nevienā krogā alkoholu 1. septembrī netirgoja?
  
  ___________________________________
  * no 2015 gada, 14.6%
  Tags: likumi
  
  
• 17 rakstair doma