1. Maijs 2012

• 2012.05.01, 17:59
• Manai meitiņai jau 8 mēneši.
  
  Ja par grūtniecību, tad pāris padomi: 1) stāvoklī palikt labāk ir pēc februāra: lai ir garām gripas un vīrusu sezona. gripa = spontānais aborts. 2) dzemdībās jāļauj nabas saitei pārstāt pulsēt, un tikai tad var pārgriezt (tas aizņem 10-20 minūtes, kuras bērnu vajag atstāt mammai pie krūtīm). pa nabas saiti bērns vēl saņem svarīgas vielas, dzelzi, utt, pat pēc piedzimšanas! 3) bērnam jādod zīst pirmpiens, jau apmēram stundu pēc piedzimšanas (nu, tur grāmatiņa jāpalasa, kurā brīdī tikko dzimušajam bērnam zīšanas reflekss visstiprākais).
  
  Dzemdībās es biju klāt, un ļoti iesaku. Redzēt kā piedzimst dzīvība visu izmaina.
  
  Pirmie 3 mēneši ir grūtākie. Bērns ir maziņš, un tikai bļauj un bļauj. Viņam nav izaudzis vārstulis vēderā, un pēc ēšanas kāpj kuņģa sula uz barības vadu, dedzina un sāp. Bērniņš pamostas nakts vidū un kliedz. Un nevar nomierināt, jo viņš neko jau neapjēdz.
  No 3 līdz 6 mēneši ir mierīgāk, nekas daudz nenotiek. Ap sešiem mēnešiem bērns jau ir diezgan aktīvs, un bez iemesla nebļauj. (Bet tad sāk nākt zobi.)
  
  Ap sešiem mēnešiem meitiņa jau bija pietiekami stipra lai apveltos kā vien gribas, un ap septiņiem mēnešiem viņa jau sāka aktīvi rāpties. Tagad meitiņai jau ir 2 zobi (nāk trešais), viņa rāpo, sēd, un vispār - skatās jau apkārt kā cilvēks - apzināti. (To vērts uzsvērt - līdz 6 mēnešiem zīdainis vispār ir tikai tāds brēkulītis, ar kuru īsti dialogs nesanāk. Atkal padoms: pirmie 3 mēneši bērna dzīvē ir vissvarīgākie, tāpēc vajag ar viņu veikt vingrinājums, skaigāt uz fizioterapeitu utt, dziedāt dziesmiņas un ko tik spēj.)
  
  Ir dažas interesantas atziņas.
  Viens, rodas spēcīgs naids pret tiem "tēviem" kas uztaisa bērnu un pazūd "tālēs zilajās". Vajadzētu kautkādu daudz spēcīgāku likumdošanu un izglītošanu, lai vecāki apzinātos sava lēmuma smagumu, cik daudz un uz cik ilgu laiku viņi uzņemas (projekts = 18 gadi). Un lai īpaši stingri tiek tiem "daudzbērnu tēviem", kas uztaisa daudzām mātēm bērnus, bet neaudzina nevienu, nu, tā lai tas būtu reāls murgs. Un ja bērnu taisa, lai vispirms 100x apdomā.
  
  Tas, ka Latvijā bērni aug bērnu namos un bez (audžu)vecākiem, ir milzīgs pārkāpums. Tos, kas uztur un barojas no bērnunamu sistēmas, un neattīsta adopciju būtu jātiesā, ļoti smagi jātiesā.
  
  Latvijā daudz runā par izmiršanu, 2 bērniem ģimenē, 3 bērniem ģimenē - bet īstenībā tas nesaskan ar pasaules resursu nestspēju. Vajadzētu vairāk popularizēt tieši viena bērna ģimeni: tā lai jau vienas paaudzes laikā dzīvojamās platības būtu uz pusi pieejamākas (t.i., lai populācija eventuāli samazinās par saviem 50%) un dzīves dārdzība krītas uz pusi. Bērns - šobrīd tas ļoti dārgi: jo, piemēram, 3 istabu dzīvokli īrēt ir dārgi. Māju īrēt - neiespējami. Dārgi jāmaksā par to, kam jābūt būtu lētam!
  
  Un vispār, šķiet, ka cilvēki līdzīgi kā dzīvniekiem sāk saprast, kā nebrīvē nevairoties: t.i., ja nav pieejams medību areāls, nav pieejams ģimeni nest spējīgs zemes resurss, nevairoties. Un tas ir labi.
  Tags: m
  
  
• 23 rakstair doma