14. Aprīlis 2010

• 2010.04.14, 08:07
• Tad par manu subjektīvo datorvēsturi (un internetvēsturi). Uzaugu es, tātad, Latvijas malā, Balvu rajonā (tagad precīzāk: Viļakas novads). Kautkurā 1990 gadā skolā parādījās BK datorklase (Bekas). Es tad mācījos (laikam) 6 vai 7 klasē, un mums tad informātiku nemācīja. Bet bija datoru pulciņš. Tur tad es aktīvi gāju un iepazinos ar datortehniku.
  
  Atceros BK spēlītes: Sistema "Riga" kas varēja pa tīklu visiem datoriem ielādēt spēlītes, un vēlus vakarus kad rambājām Land, "nindzjas", "rallijs", arkanoids un "stenak", "helikopterīši" - kas bezdievīgi kārās, "pipes" un protams "tetris". Kad datortīkls vai diskešu iekārta nestrādāja, un tie nestrādāja biežāk nekā strādāja, kodējām Beisikā. Varēja mēģināt arī kādu spēli uzprogrammēt - nu tur, skaitļu minēšana, vai no grāmatiņas kautko ievadīt... Parasti spēlējāmies ar zīmēšanu un "random".
  
  Es tagad pat nepateikšu kad uz Rīgu aizbraucu, bet laikam jau tas bija 1993 gads. Aizbraucu uz Rīgu un iestājos R1G, jo dzīvojām centrā un skola bija vistuvākā. "1993.gadā CocaCola uzdāvina skolai IBM 486 datorklasi. 1994.gadā skola pieslēdzas INTERNETam." Mamma arī ap to laiku bija nopirkusi 386 SX, un tur bija spēlīte "Vikingi" un Windows 3.1 un Corel Draw. Tad atmiņa datoram bija 2mb, bet es atnesu uz disketēm no skolas "Doom" un nācās pārliecināt mammu ka vajag vēl 2mb piepirkt. Tad uz vismazākā lodziņa varēja Doom paspēlēt. Bet tajā laikā topā bija Warlords 2 - turn-based strategy un arī "Kings Bounty".
  
  Tajā laikā es sāku programmēt ar Turbo Pascal un Borland Pascal (jo skolā mācīja), un arī sāku ielauzīties Borland C++ 3.1. Vienu brīdi aizrāvos ar asembleru, it īpaši ar A86 paveidu. Kodēju TSR, trainer priekš spēlēm, utt.
  
  Pie "interneta" es tiku arī kautkad ap 1993 gadu, laikam. Skolā viena drauga tēvs strādāja SWH un draugs stāstīja kā viņi tur "no interneta" kačā spēlītes. Tā es pirmo reizi uzzināju ka tāds "internets" eksistē, un kad informātikas skolotaja teica, ka ir iespēja iet uz Latnet pieteikties darbūt pieeju "internetam" "pie termināļiem", mēs ar dažiem draugiem aizgājām un pieteicāmies. Tad bija Matemātikas un Informātikas institūtam vestibilā tādi "termināļi" un tur varēja ieviest epastu (mail un Pine), skatīties WWW ar lynx, un IRCot.
  
  Tur es apguvu šādas tādas "unix" iemaņas, un arī drusku čatoju. #latvia un #riga un #alus sēdēja uzpūtīgi pūšļi, un nekas labs tur nesanāca. Es sāku ignorēt Latvijas interneta "scēnu". Arī R1G es nebiju tajā "Golden Era" apritē, un turējos nomaļus.
  
  Paralēli es dabūju pieeju FidoNet un aktīvi darbojos tur. Kautkad man mamma uzdāvināja 486 datoru, un es biju tad uzinstalējis OS/2 un man bija savs BBS. (Sakarā ar OS/2 es arī 1998 gadā, kad vēl mācījos RTU ASTF otrajā kursā es dabūju darbu, un aizbraucu uz ASV, utt utt. Tajos laikos darbā es strādāju ar IBM OS/2 4.0 Merlin un atbalstījām OS/2 4.5 Aurora). Mājās tad lietoju Linux. (SuSE un Mandrake par desktop, servera daļā Debian un Gentoo, bet tad stabili Ubuntu no 2004. gada).
  
  Mammai tad jau bija savs birojs, un tur bija vairāki datori. Uz vecā datora es uzinstalēju kautkuru Debian un pacēlu "masquerading" gateway serveri - tad vēl bija speciāli jākompilē kernelis lai ip masquerade darbotos; uzinstalēju epastu, pacēlu web serveri, eksperimentēju ar PHP un Perl utt utt utt.
  
  Latvijas internetā es sāku parādīties tikai kad kautkurā 2000. vai 2001. gadā, kad ievilku Mājas DSL un varēju sēdēt internetā nepārtraukti. Tad bija parādījies loceklis.lv projekts, moralpain.bad.lv projekts, es pacēlu journal.bad.lv, 2005. gadā pārgājām uz "klab.lv" adresi, un viss pārējais ir visjaunākā vēsture.
  
  (No jaunākā, redzamā: es uzkodēju tādu "law-log" ar JRuby on Rails on Google AppEngine, bet GAE nav uzdevuma augstumos, un lapa ne velna nedarbojas.)
  
• 6 rakstair doma

• genocīda politika / bezbērnu nodoklis
• 2010.04.14, 12:03
• Cik tālu ir nodzīvojusies tauta, ka dažādas slavenības "bezbērnu nodokli vērtē kā pazemojumu". Nesaprotot, ka tieši plakanais (flat tax) nodoklis, ar vienādu likmi visiem gan bez bērniem, gan ar bērniem, un vērā neņemajiem atvieglojumiem un izsmiekla vērtajiem pabalstiem ir genocīda politika.
  
  Lai gan viss ir tikai pozicionēšanas un marketinga jautājums: var nosaukt gan par "bezbērnu nodokli", var nosaukt arī par "progresīvo nodokli, ar ievērojamiem pabalstiem un atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem". Lai būtu no kā maksāt pabalstus (un piešķirt atvieglojumus) ir nepieciešams kādu aplikt vairāk. (Un tieši neloģiski ir tas, ka ģimene ar 2 bērniem nodokļos maksā tieši tik pat, cik ģimene bez bērniem, vai vecpuisis. Ģimenei ar bērniem ir daudz lielāki izdevumi, un viņiem vajag atbalstu. Ģimenei bez bērniem tēriņu ir mazāk, bet ja ar nodokli apliek visus vienādi, tiek veicinātas ģimenes bez bērniem (double income, no kids) - tāda ir genocīda politika. Bērnu audzināšana tiek finansiāli sodīta. Nepietiek bērnudārzu. Problēmas ar skolām. Pat vēl vairāk: Latvijā bērnu ārstēšana tiek finansiāli sodīta. Bērnu izglītošana tiek finansiāli sodīta. Arī augstskolā vairs nevarēs bērnu laist, ja neesi bagātnieks.)
  
  Paskatieties Austrijas ienākumu nodokļa likmes*.
  
  Īpaši atvieglojumi ģimenēm ar vienu bērnu, ar diviem bērniem, ar 3 bērniem.
  Ja ienākumi līdz 11000 eiro gadā - 0% nodoklis. (Vācijā līdz 8000 eiro gadā ir 0% nodoklis).
  [...]
  Ja ienākumi 60'000% eiro - 33.7% līdz 43.2% nodoklis. (Solis ir ik pa 2000 eiro).
  Ja ienākumi pāri 80'000% eiro - 37.8% līdz 50% nodoklis.
  
  Un visi maksā samērā daudz nodokļos, bet tie kas mazāk pelna, maksā mazāk. Tie kam ir bērni, saņem atlaides. Ģimenes tiek atbalstītas. (Bet lai būtu par ko atbalstīt, ir nepieciešamas progresīvais nodoklis. Latvijas neoliberāļi kapitālisti ceļ spuras gaisā: "bezbērnu nodoklis". Austrija saka: lielas atlaides un liels atbalsts ģimenēm ar bērniem. Bezmaksas bērnudārzi, skolas, izglītība.)
  
  Vācijā ir progresīvais ienākumu nodoklis ar likmēm no 14% līdz 47,48%. Lai tiem, kurus jāatbalsta, varētu dot atlaides un maksāt pabalstus. Latvijā nodoklis ir 26% visiem. Neatkarīgi no tā vai tu naudā peldies, vai nav par ko maizi nopirkt. Pēc neoliberālās loģikas tas ir "taisnīgi".
  
  ________________
  * Grundlage ist § 33 des Einkommensteuergesetzes Österreich in der Fassung vom 1. März 2010
  
• 76 rakstair doma