Un ja īsi par Suede, tad ko, nu ko, skaņa pilnīgā pakaļā, saprast nevar teju ne vārda un nav skaidrs, kurā brīdī performē Andersons un kurā — skatītāji, nekāda haiteka un šova elementu, nekā...

Bet tas viss ir pohuj, jo viņiem tas nemaz nav vajadzīgs, tam čelam harizma ir pietiekama, lai pat deputātu Šmitu pavestu gejos, es par sevi jau vairs nejutos drošs, viņam vajadzēja apmēram 26 sekundes, lai vienpersoniski pavilktu publiku un neatlaistu visu pusotru stundu, es nesaprotu uz kādām baterijām viņš darbojas, varēja tikai uzskatāmi redzēt, ka cilvēks pārtiek no tā, ka publika baro viņa ego, jā, viņš acīmredzami bija sajūsmā par to, ka mēs bijām sajūsmā, un tā šī sajūta abpusēji pieauga un pieauga un jēziņ, tas bija neticami, neiespējami ahujennijs koncerts, pret kura atmosfēru nobāl viss līdz šim redzētais.

Uhhh.