|
Apr. 11th, 2013|06:44 pm |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dienasgramata te atsauca atmiņā, kā sensenos laikos, vēl skaistajā jaunībā, čāpodams uz bodi sastapu kāpnēs mazformāta kaķi, kurš nekavējoties uzriktēja "nekad mūžā neesmu ēdis!!!" seju, pie kam tik efektīvi, ka veikalā šamam par godu pagrābu paku piena. Labsirdis un pasaules glābējs tāpēc ka.
Pārnāku mājās, iznesu šķīvīti, pasaucu spalvaino ķēmu, kurš acumirklī ir klāt un visādi trinas riņķī, ieleju, tātad, humanitāro palīdzību, pabīdu tuvāk, mol, kaķi, ēd.
Kaķis: (paosta... paosta uzmanīgāk...) Bvē, šito?
Es: Eu, nu, kaķi, kalorijas, olbaltumvielas, delikatessen ņam ņam. Rij, maita!
Kaķis: Nē nu ka jūs tā uzstājat (iemērc mēli) - Ewww.
Es: Nē nu labi, spalvainais ķēms, ka negribi, tad es neuzstāšu, tinies atpakaļ aiz sava radiatora!
Kaķis: (aizvainoti atskatoties aiziet)
Nu jā, kad pēc kāda laika ievēroju, ka uz pakas skaidri un gaiši rakstīts "Kefīrs" — až apkaunējos un gribēju iet atvainoties. |
|