|
May. 7th, 2012|01:50 pm |
Pirmdienas pusdienas pārtraukuma ietvaros parunāsim par globālā cūcinga teoriju.
Re, ir pierasts, ka veselīgs pesimisms - tas ir sārtu vaigu un stabila pH līmeņa garants. Tak dienās izrādījās, ka arī pret pesimismu vajag izturēties ar veselīgu pesimismu. Šitentāds gadījums bija, aiz loga stāvēja 29. aprīlis, +30 grādi un kaut kāds jepans orkāns, kas gāž no kātiem mazus sunīšus un padzīvojušus nūjotājus, nu labi, par to orkānu, protams, pārspīlēju, bet pūš kā pie pieaugušajiem. Takš plāns ir plāns, no plāna atteikties nedrīkst, tāpēc šī bloga redkolēģija un co sabīda strelkas ar kamerādku Dacīti un dodas mīt pedāļus kaut kur čehu zemes plašumos (un augstumos). Vienīgā gudrā, kā tobrīd šķita, doma šajā avantūrā - mīties vienalga uz kurieni, bet pret vēju, jo visi vēl spirgti, līksmi un optimisma pilni, pēc tam šāds šķērslis nahren nebūs vajadzīgs.
Tad lūk, izlaidīšu aprakstu par visām tām nevietām, kurās ceļš vienkārši beidzās, kā arī iemeslus, kāpēc nācās šturmēt kārtējo vietējo gaiziņu, padalīšos tikai faktā, ka sēžam visi tādi zālītē, urbinam degunus un aplūkojam šī gada zirgu ražu, gara acīm skatīdami, kā nu tik mazliet papletīsim kreklus un burāsim mājup vispār neminoties, jo visa šitā hreņ, pret kuru, sakostiem zobiem, visu ceļu cīnījāmies, tagad pūtīs mugurā.
Aha. Kā tad. Nolāpītais vējš norima pavisam. Pavisam, bļaķ. Palika tikai tie +30.
Bet kopumā feini bija, nieka 65 km, tak laba izbrauciena garants jebkurā gadījumā ir galamērķa, kartes un saprāta trūkums, tā es allaž esmu uzskatījis. Tikai jepanajam vējam es nekad šito nepiedošu, nu un tam gaiziņam arī pie viena.
Vienīgais veids, kā nokļūt civilizācijā
Kamerādkai Dacītei vietējais gaiziņš izraisa negatīvas emocijas
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) etalonfunkcija nekur tālāk vairs netaisās
Bet vispār paziķiff
|
|