|
Feb. 8th, 2009|03:55 pm |
Ot atminos, ka pirms kāda laika te ierunājos par to, ka par vienu no svarīgākajiem modernās zinātnes uzdevumiem būtu jākļūst zivju izaudzēšanai bez asakām.
Taču šodien, pabazarējot ar  Pērkonu, piepeši sapratu, ka nē, arī tā ir lieka pasaules dižāko prātu potenciāla izšķiešana.
Tiem zinātniekiem būtu jāķeras pie štelles, kas viņiem ļautu audzēt gaļu. Vienkārši gaļu, bez smadzenēm, bez iekšām, OK, tās protams nāktos nodrošināt normālai un veselīgai gaļas attīstībai, taču tīri mākslīgas un daudzkārtlietojamas. Vārdsakot — vienkārši audzēt dažādu sugu gaļu. Un tik cik sagribētos kādu zoss aknu vai pērtiķa smadzeni — tik, protams, vajadzīgo lopiņu nokautu, taču ikdienā būtu pieejami jelkādas sugas steiki bez kauliem, bez ķidām, bez asakām, un, kas pats svarīgākais, visi morālie veģetārieši™ varētu iet dirst. |
|