|
Janvāris 25., 2010
15:13 Zinkas ir drosmīgākais, ko pēdējā laikā esmu izdarījuse? (jūs te nesaceraties uz varoņdarbiem, esmu baigā cāļadvēsele, ja) Nesen tramvaja galapunktā, tumšs bija, apkārt ļaužu nebija, pirku sev ētalōnu, kad pie manis pienāca viens pabriesmīga skata, divmetrīgs, iedzēris vīrietis un paprasīja 50 santīmus. Es neiedevu. Un nevis tā, ka izlikties, ka nedzirdēju jautājumu un teciņiem laisties prom (kas būtu prātīgākais), bet sīceni demonstartīvi iežvadzināju kabatā un pateicu: "Nedošu!" (turklāt tonis! es no tā sava toņa pati sabijos, jo tas bija tāds, kuru varēja pavadīt izteiksmīga mēles parādīšana) Tad, kad es pagriezos uz papēža un gāju prom, vot tad gan man bail palika.
|
Comments:
nevajag jau ar TĀDU ironiju :D
Nē, es nopietni. Es parasti nesaku vispār nekā, es zaudēju valodu un tikai šausmīgi ātri mūku.
es akal vienreiz aizrādīju sīkam meitēnam, kas spiedās iekšā autōbusā un neļāva vispirms izkāpt drebelīgai tantītei. tad nobālēju, jo sapratu, ka blakus tak stāv tētuks. bet šis neko - atbalstīja mani :D tāpēc es, kā zaķaļipu dzimtas pārstāve, atzinīgi klapēju tev pa plecu! :)
From: | murse |
Date: | 25. Janvāris 2010 - 17:46 |
---|
| | | (Link) |
|
es atkal nesen pusstundu mēģināju saņemties iedot pilnā tramvajā sēdošam bomzim savu pusdienmaizīšu atlikumu. Beigās saņēmos.
Neesi Tu nekāda cāļa dvēsele! ;) Es pavisam nesen stāvēju Zemitānu stacijā un smēķēju, pienāca pabaigs bezpajumtnieks un palūdza cigareti, iedevu arī. Pēc mirkļa šis jau atkal klāt un prasa vēl vienu. Tad gan teicu nē, bet šis man saka, ka nekas man nenotiks, ja iedošu, nopirkšu vēl. Par tādu klaju nekaunību es neapdomīgi nikna paliku un uzbrēcu, ka man šobrīd nav darba, lai būtu pašai sava nauda un lai viņš lasās prom. Un jā, visvairāk sametas bail, kad viss jau pateikts. |
|
|
Sviesta Ciba |