nu re, drusku vairāk kā nedēļa, un guļamistaba ir daudz piemērotāka paklājam :) ar dzeltenu akcentsienu un 3 baltām sienām. Šobrīd jau lieku grozā idejas lielajai, baltajai sienai. Priecājos par sevi, lai arī drusku ir pārsteigums ienākot guļamistabā. As in- tā, pag, kurš te dzīvo?! Tas ir mans stils?

Sev neraksturīgi ar prieku klausos spotify pleilisti Music for Plants, kas raksturota kā mellow vibrations for green leaves, green thumbs and green ears.
Mellow vibrācijas toč nav mans stils. Bet tas piestāv guļamistabai. Un varbūt es esmu kļuvusi, vismaz daļēji par šo cilvēku.

Nākam ceturtdien brauksim uz Tatriem, bet pēc 2 nedēļām nesīšu Uldi uz sonogrāfiju. Šī brīža analīzes norāda uz to, ka varbūt jāgatavojas dzīvei ar kaķīti, kam būs nieru mazspēja. Daļa manis vēl cer, ka tas tomēr būs kāds super laicīgi pamanīts nierakmens, ko urīnanalīzes vēl neuzrāda.

Šonedēļ piefiksēju, ka esmu tikusi pāri savam 7 mēnešus ilgajam crush'am. Vairs nav skumji, vairs neilgojos un, iedomājoties par viņu, vairs nesalecas sirds. Paldies par mīlestību, tiešām ļoti daudz ko iemācījos un izdarīju, ko bez tās, diez vai būtu darījusi.

Viss svarīgais 4 rindkopās

atnāca pūkainais paklājs un tagad nagi niez noraut tapetes. varētu jau domāt, ka sliktāk nebūs, bet tā kā es esmu optimists tad gan jau būs tomēr sliktāk :D
Internets saka, ka istabai vajadzētu aptuveni 11 litrus krāsas. Bet man nepatīk krāsot. Tapetes es neesmu līmējusi, moš arī sanāktu lētāk vai mazāk darbietilpīgi, ja es neko īpaši nedarītu ar sienu pirms līmēšanas. Gan jau ir tutorials for lazy people that want the room to tie the carpet together

Jāņi ir labākais laiks, lai mācītos braukt ar busiņu, jo tas ir vienīgais, lētakais transports, kas pieejams citybee šajās dienās. Man pilnīgi interesē, vai paņemšu, for shits and giggles. Mainly shits

Šobrīd ir tāds ļoti akūts sevis nemīlešanas posms un iekšējais kritiķis neaizveras ne brīdi. Gribas autsörsēt to mīlēšanu. Tikai mēs visi zinām, ka tas tā nestrādā.

mani stipri disturbē, ka tiek komentēta cilvēku āriene, norādīts uz viņu svaru, īpaši ja to dara cilvēki, kas paši ir straglojuši ar sava izskata pieņemšanu. Es tā kā saprotu, kā/kāpēc tas notiek (laikam), bet es jūtos stipri neērti.

ļoti patīk skriet no rītiem, ir 8.30, un tu jau viss tāds accomplished, diena var beigties :D

embrija pozā saritinājusies no krampjainajām sāpēm, pārklāta aukstiem sviedriem, gulēju gultā un atcerējos kā pirms daudziem gadiem, šādā pašā situācijā, domāju, ka nekad negribētu, lai kāds ir man blakus šajās reproduktīvās sistēmas izraisītajās ciešanās. Tas likās tik apkaunojoši. Tagad es gribētu vairs nebūt viena šajā, gribētu, lai kāds uzsedz segu, pietur roku vai no virtuves sauc: "Ja Tev ko vajag, es tepat esmu".

gan jau es kādreiz ļaušu sev lūgt atbalstu. un nedomāšu, ka man ar visu jātiek galā pašai

Ar jauno putekļu sūcēju un zālēm, kas man brīvdienās liek mosties astoņos, esmu kļuvusi par menace to (mājas)society. Bet ak dies, cik jauki, ka ir sūcekļu pūtis, kas efektīvi savāc spalvas un smiltis, māja jūtās stipri tīrāka

Hesus, vakar pirmo reizi iedzēru papildus izrakstītās zāles un atrāvos vemšanu, tapešu peldēšanu, reiboņus un ko tik vēl ne. Principā pazaudēju vakardienu, visu dienu nogulēju, jo neko citu nevarēju padarīt. Tagad joprojām reibst galva un ir ģeneralizēts vājums. Pirmdien rakstīšu dakterim, ka paldies, bet nē paldies, ar demogorgonu tikšu galā pati.Bet visādi citādi dakteris teica, ka izskatās, ka progress ir tāds, kādam tam jābūt

Our house
Is a very, very, very fine house
With two cats in the yard