Nākamgad martā iešu uz Yann Tiersen. Mūzikas plāni ir jauki plāni

It's only faith if you want it to be

Šlāpina balsī galvā visu laiku skan "tikai manā Gazas sektorā ir miers"

man vajadzētu braukt uz veikalu pēc krāsām, bet Uldis apgūlies blakus. Kā lai kaut kur tiek ?!

Kas tas ir, ka otrdienas vienmēr ir tik meh dienas! Pat pirmdienās ir foršs uzrāviens un sanāk iet un darīt. Bet otrdienās kā tāds nomākts pūpēdis, ārā neies, neko negribēs, būs bēdīgs. We fuck you too!

paskatījos Baltijas pērles repertuāru, tur kaut kāda nostaļģija par aizejošo laiku, pilnīgi cita veida kino kā tas, ko mums piedāvā RIFF un mazie festivāliņi. Nebaidos vārda- neaktuāls kino. Bet varbūt, ka kaut kam tādam arī jābūt.

Biju domājusi, ka šīs būs besīgas brīvdienas, bet šīs izrādījās vienas no jaukākajām vasaras brīvdienām. Un nekas jau tāds nenotika, es vienkārši jutos un biju, un tas arī viss

Mašīnas (un gan jau arī sieviešu, sad lol) tiesības un antidepresanti ir padarījuši manu dzīvi tik daudz labāku. Un tieši šādā secībā.

Pasaulē nekad ne par ko nevar būt drošs, šī ir vienīgā drošā patiesība.
Viena no lietām, par kurām tu, lirisko varoni, domāji, ka vari būt drošs bija- tu nekad nejauši neuzsēdīsies virsū savam kaķim. Jo kaķis ir bailīgs un aizmūk no jebkura krēsla, ikreiz, kad ienāc istabā.
Diemžēl, ja kaķis ir palīdis zem paklājiņa, ar kuru krēsls ir apklāts, viņš jūtas nesasniedzams, savukārt, Tu- nenojaut par tuvojošajām briesmām
Vienvārdsakot- tikko uzsēdos virsū Uldim :/
Cietuši esam tikai morāli

Pavasarī uz balkona iesēju sēklas ar nosaukumu "Pļava", tagad man ir pilna kaste ar dillēm, vīķi un griķi. Not not true, bet uz paciņas, protams, bija krāsainu un ziedošu puķu pļava.
Ulda ziņās- vakar bijām uz sonogrāfiju, ir iedzimta nieru problēma, aiz kam nieru mazspēja sākumstadijā. Asinsanalīzes labas, kas nozīmē, ka ar pareizo barību un regulārām analīzēm ir cerība sagaidīt laimīgas vecumdienas. Sliktā ziņa, ka analīzes pagaidām ir paņemamas tikai narkozē, bet šoreiz jau Uldis pie ārsta growloja tikai vienreiz un visu pretestību izrādīja sadaļā "Lūdzu kāp pārvadājamajā konteinerā". Cerība ir, ka ar ieteiktajiem nomierinošajiem līdzekļiem (pulverītis of all things, nevar tak man paveikties, un tas ir kkas, ko iesmērēt kažokā, lai salaiza)un general pieradumu pie tā, ka tā vienkārši tagad salīdzinoši regulāri notiks, analīzes varēs paņemt arī tāpat, jo nierēm, protams, narkoze nepatīk. Kaķu nierēm vispār nekas nepatīk to be honest.
Tagad staigā riņķī bik tramīgs, lien aiz gultas tumsā un putekļos, bet nāk arī pie manis drusku paglaudīties. Uz muguras gan neveļas, tādu uzticību kādu laiku nebūšu pelnījusi.