Love languages are not that obvious

Man liekas, ka ir labi, ka dažādas sastapšanās, cilvēki motivē mūs augt un darīt labāk. Reizēm tas notiek caur salauztām sirdīm un puniem, ko paši esam sev uzsituši, un tad tu nodomā, hei, tā gan es vairāk negribu sev darīt. Bet ir cilvēki, kuri vienkārši motivē ar to, ka ir blakus. Ar to vien, ka viņi ir tavā dzīvē, vairs nav tik ļoti bail mesties dažādās personiskās avantūrās. Un tie otrie, tos otros vajag sargāt kā neko citu savā dzīvē, es zinu, ka es to nemāku, ka es tikai zinu, cik precious tādi cilvēki ir. Bet it is something. Varbūt tas kādreiz pārvērtīsies par punu un mācību pašam sev, kad kaut ko nebūšu nosargājusi, bet pagaidām es vienkārši esmu laimīga, ka man tādi cilvēki ir.
Citās ziņās, pieteicos rezerves karavīru apmācībai šovasar.