hehe, izrādās filma, kur es masu skatos filmējos pirms vairākiem gadiem,ir Agneškas Holandas miniseriālītis.

vakar jogā skanēja brīnišķīgs Where is my mind? remikss. Tupēju uz ceļiem un raudāju, jo nu jā- where is my mind, what the fuck am I doing and is everything entirely fucked?!
es jūtos gatavs mūvot on no šīm attiecībām. I just am so much better and sane person without them.
es jūtos gatavs mūvot on no visa.

tik daudz maiguma, kad būtu jābūt paģirām.

Arrrgh, katru reizi, kad man ir jāatbild, ka neesmu izdarījusi kaut ko, ko man nemaz neviens nav lūdzis darīt, es jūtos kā drausmīgs darbinieks un ir sajūta, ka arī otra puse domā tāpat.

vakar pēc darba ieripoju mājās pēc deviņiem ar domu, ka viss. šodien nerunāšu vairs nevienu vārdu un nekustēšu ārā no gultas. Uzminiet, kurš līdz četriem no fucking rīta līksmi čaloja ar otru tādu pašu "šodienvairsnegriburunāt" susuri! Bet bija tik jauki un sirsnīgi, un brīvi. Tagad jūtos ļoti pusaizmidzis, bet arī ļoti pūkains un samīļots visos pareizajos veidos.
Labi, ka šodien lēnā joga, citādi drošvien apvemtos, ha

vakar domāju, ka par 2019. gada Gada lietu manā dzīvē kļūs joga. Iedomājos, bet kas tad ir mana gada lieta 2018, jo togad notika 2 major lietas- gan darbā, gan privātajā dzīvē, bet man jāatzīst, ka par šīm abām es jūtos diezgan līdzīgi. Tās nav kaut kas tāds, ko es spēju klasificēt kā absolūti labas, man tās ir svarīgas, mīļas, but god knows, ka abas no tām vienlaikus diezgan bieži jūtās arī kā nenoveļams smagums, kā cēlonis kaut kam, kas čakarē manu galvu, lai arī tām ir absolūts lieliskuma potenciāls.

Hohohoooo, es esmu jau pasūtījis dāvanu svinamdienai, kas ir pēc mēneša un 3 dienām. Šis ir mans rekords!!!! Tagad tik nedrīkst izšķirties, ja :D

reizēm ir ļoti labi ceļot ar draugiem. Tāds skats no m(alas).
bijām ar draudziņiem Liepājā, un post factum mīļais Zais par mani un partneri teica, ka gandrīz kā tādā medusmēnesī izskatās. Mhmm, mhmm, tikai tāda ir katra diena šajā gadā. tad nu lūk, man ir jautājums- huļi es šajās attiecībās visu laiku nervozi lūkojos pār plecu, ar aizdomām skatos gan uz savām jūtām pret viņu, gan viņa jūtām pret mani, visu laiku domāju par to, vai šīs tiešām ir veselīgas un labas attiecības, visu laiku sagaidu, ka kaut kas notiks, ka tūlīt atnāks kāds piemērotāks manam partnerim par mani. Un tūlīt, tūlīt to pamanīs arī partneris.
es zinu, ka varu būt arī pilnīgi saprātīgs un drošs un pārliecināts par savām attiecībā, been there not so long ago. bet kas šeit ir tāds, kas rada visu to nemieru. man nav iemesla neticēt vai šaubīties, tiešām nav
this just so weird
nesaprotu, kāpēc mēs vnk nevaram kopā sapņot un stādīt karpeļus, kāpēc man visu laiku fonā galvā ir armagedons. Un pat ja būtu beigās armagedons, šis ir tieši tik jauki un sirsnīgi, ka būtu vērts tomēr izbaudīt.

n_komentārs
reizēm arī cilvēki, kā tādi mincīši, ņem un iesnīko sirsniņā

-Labi, nākamais mūsu mājdzīvnieks būs cūka.
-Cūkas ēd ēdiena pārpalikumus. Fuck, mums nevar būt cūka,mums nav pārpalikumu. Es taču nevaru barot cūku ar želejas lācīšiem!