Es guļu un guļu un guļu, un guļu, bet tik un tā jūtos kā nogurušākais rausītis pasaulē

Viens pats, Ulda Pūcīša tiesājošā skatien pavadīts, saīsināju ķēdi- izņēmu fixim ķēdes posmu, un vietā ieliku pusposmu. Viss sanāca, fixis atkal braucams un jau pusnaktī apbraukājis Mežaparku.
Augam dažādos virzienos.

Resilience

Pusdienās Francijas vēstniecībā nedzēru ne šampanieti, ne vīnu. Tāda tagad ir mana sober dzīve, jo reizi pa reizei un drusku a) liekas kā šmaukšanās b) is my gateway to boozin'away everyday

pagājis mēnesis, kopš braucu ar fixīti, šodien piefiksēju, ka, ejot ārā no mājas, vairs nav adrenalīna- tb, vairs nav satraukums un bailes par braukšanu, ir gan kaut kādas vietas, kurās braucot augšā vai lejā, joprojām ir nemiers, jo nezinu, vai savākšos, bet esmu pie tā rūpīgi strādājusi, dzenājot sevi pa vietām, no kurām ir bijis bail.
Es gan joprojām domāju, ka negaidītas lietas, kas parādīsies manā priekšā, tiks nošķūrētas, jo nav automātiskās muskuļu reakcijas, ir tikai tukšums galvā un trīs sekundes ar "Bet ko man tagad darīt?!", kas parasti ir tieši tik garas, lai iebrauktu tajā, kas izniris priekšā.

citās ziņās- es jūtos grandiozi nožēlojami. Šīs ir pirmās dienas, kad eju cilvēkos tā īsti, un to ir ļoti grūti izturēt. gribās dzīvot tumšā alā un nenākt ārā nekad, nekad. ļoti daudz raudu aiz bezspēcības sajūtas. Kā ir tagad- nav labi, bet vispār nav sajūtas, ka manā varā ir kaut ko mainīt. Es neatceros, ka būtu kādreiz juties tik bezpalīdzīgs un padevies. Gan jau esmu.

Es gribu sākt no jauna. Bet tikai ar garantiju, ka būs labāk kā ir, jo es esmu zaķpastaļa.

Ashtanga ļoti ietaupa naudu, pēc konferences aiznesos uz jogu, bet pie durvīm atklāju, ka atcelta. Atbraucu mājās un pats izgāju praimerīgākos no praimerī ashtandziņiem. Naudu ietaupīju un varēju koncentrēties tikai uz sevi un savu elpu ( un reizēm dataru, jo visu pēc kārtas es niatceros)

you (don't) need temporary shots of meaning

Šis ir tik ļoti fake it till you make it laiks. ļoti labi apzinos, ka nejūtu kā savu, to, ko daru un to, ko feikoju. Bet man arī īsti nav, ko likt vietā. Negatīvās definīcijas ir manas definīcijas.
Es nemāku izstāstīt, kas ir tas, ko gribu, bet diezgan labi zinu, kas ir tas, ko negribu. Varbūt arī tāpēc pie tā tieku, jo to es atpazīstu un māku definēt. Ar labo iet grūtāk. Es gribu ne-šo.

Vai mēs lūdzu varam beigt saukt cilvēkus par bomžiem, ņemot vērā šī vārda konotāciju un fucking izbeigt to lietot kā īpašības vārdu. Un kungu, kurš parādās visos publiskajos pasākumos beigt saukt par party bomzi. Satori reiz bija brīnišķīgs raksts par šo, bet nevaru to atrast. Jums gan nevajag rakstu, lai zinātu, ka vārdi dehumanizē.

es nevaru pastrādāt, es nevaru padomāt, es nespēju būt kopā ar citiem cilvēkiem, jo visu laiku gribās būt kaut kur citur. To visu pavada sajūta, ka nepieciešams izvemt... asaras. kaut kas kaklā, bet mēģinot no tā tikt vaļā, izsprūk tikai asaras. nezinu kā to paskaidrot.
šīs būs grūts unirjaurudensundrīzbūsziema