vakar pēc darba ieripoju mājās pēc deviņiem ar domu, ka viss. šodien nerunāšu vairs nevienu vārdu un nekustēšu ārā no gultas. Uzminiet, kurš līdz četriem no fucking rīta līksmi čaloja ar otru tādu pašu "šodienvairsnegriburunāt" susuri! Bet bija tik jauki un sirsnīgi, un brīvi. Tagad jūtos ļoti pusaizmidzis, bet arī ļoti pūkains un samīļots visos pareizajos veidos.
Labi, ka šodien lēnā joga, citādi drošvien apvemtos, ha