Ietekmējoties no Delvira ieraksta |
[Aug. 25th, 2009|11:20 pm] |
Jautāt sievietei "vai tev nav bail?" /īpaši, ja tas attiecas uz pašas lēmumiem dzīvē/ ir ļoti muļķīgi. Ja sievietēm būtu bail no radikāliem dzīves pavērsieniem, viņām nebūtu dota spēja kļūt par mātēm. Nevaru iedomāties neko tādu kas vēl vairāk un neatgriezeniskāk ietekmētu sievietes dzīvi kā bērns. Viss pārējais ir tikai rotaļas ar situācijām. |
|
|
Comments: |
jā. es nodzēsu to daļu par spoguļiem, bet esmu droša, ka tie jautājumi par bailēm un apgalvojumi par drosmību (apgrieztā versija: "man būtu bail"), tie ir tikai katra paša dzīļu sajūtas. un tie, kas saka, ka tā ir drosme (vienalga kas), paši ir sažņaugti savās bailēs. jo tad, kad tas NOTIEK, tad nudien tu pats nedomā par to visu kā VAROŅDARBU (again, lai vai par ko būtu runa) vai drosmi, tu ej un dari, un dari ar prieku, ar enerģiju un gaismu sirdī. kad patinu savu dzīvi atpakaļ, redzu, visas lielākās lietas ir vienkārši NOTIKUŠAS, bez uzstādījuma "tagad es būšu mērķtiecīga un drosmīga, un bezbailīga"..
Jā, es baigi empatizēju pie tā ieraksta.
| From: | shelly |
Date: | August 26th, 2009 - 09:06 am |
---|
| | | (Link) |
|
Un tu domā, ka sievietēm, kas kļūst par mātēm, nav bail? :D Es domāju, ka ir. Un vēl kā. Jo nebaidās tikai idioti. Bet tikai drosmīgie bailes pārvar :))
| From: | snorke |
Date: | August 26th, 2009 - 10:29 am |
---|
| | | (Link) |
|
drīzāk būtu jājautā "vai tev nav bail?" par iespēju kauko nepiedzīvot, ne piedzīvot | |