jā. es nodzēsu to daļu par spoguļiem, bet esmu droša, ka tie jautājumi par bailēm un apgalvojumi par drosmību (apgrieztā versija: "man būtu bail"), tie ir tikai katra paša dzīļu sajūtas. un tie, kas saka, ka tā ir drosme (vienalga kas), paši ir sažņaugti savās bailēs. jo tad, kad tas NOTIEK, tad nudien tu pats nedomā par to visu kā VAROŅDARBU (again, lai vai par ko būtu runa) vai drosmi, tu ej un dari, un dari ar prieku, ar enerģiju un gaismu sirdī. kad patinu savu dzīvi atpakaļ, redzu, visas lielākās lietas ir vienkārši NOTIKUŠAS, bez uzstādījuma "tagad es būšu mērķtiecīga un drosmīga, un bezbailīga"..

(Reply to this) (Thread)

Jā, es baigi empatizēju pie tā ieraksta.

(Reply to this) (Parent)