nu šīs trīs dienas ir vienkārši kaut kas unikāls! tik čakarainu es vēl nebiju piedzīvojusi šo pasauli.

pirmā diena (normālu cilvēku valodā ceturtdiena).
ievērojot kāda cilvēka sacīto, ka es pārāk daudz laika pavadot pie skype, tur nemaz neparādos. patiesībā nemaz tā laika nav tam - no rīta matem. olimp., vakarā balle par godu tovojošajiem svētkiem. lakōniski sakot - balle galīgi pēc [pīiii]. tāpēc kāpēc gan kopā ar Līgu neaiziet uz foni? ģeniāla ideja. Līgai daudzi draugi tur. izrādās viena no viņas draudzenēm mani pazīst - sakās vienā svētdiensskolā esam gājušas. jēah! beigās viņu atcerējos. katrā ziņā jauki pavadījies laiks. vismaz tur es jutos labi, nevis kā skolā - pilnīgi nevajadzīga, lieka. labi, ka uzreiz neaizgāju mājās gulēt, bet ar Līgu parunāties. bet ar to visa runāšanās nebeidzas. patiesībā tikai sākas. tā jau nebūšu es, ja nesākšu par kaut ko nīdēt! šoreiz pietika ar to, ka nākamā rītā pēc liecībiņām jāiet. un tā nu es ar vienu čali stāvu fonī un runāju. un par ko - par ticības lietām. pusstundu runājām. man esot smadzenes izskalotas! bet atejists viņš nebija-tā viss nevaig domāt. viņš i krišnas piekritējs. un runāt ar viņu bija smieklīgi. tad, kad man apnika runāties par to, mēģinot mainīt sarunas tēmu, jautāju, kas viņam glāzē. protams, tā jau nebūšu es, ja nepagaršošu. un pagaršošana bija vairākas reizes. jā. un beigās bija tēma- visu pasauli pārvalda saujiņa cilvēku. jā un pirms pusotra? [ vot šito es neatceros!] gada Godmanis LU lekcijā esot sacījis, ka, ja ir ekonōmiskā krīze, tad nodokļus katrā ziņā nedrīkst palielināt. bet kas tagad notiek? ak jā. un man ir jānoskatās filma, kas atvērs man acis! saucoties Zeitgeist.un inetnetā arī varot noskatīties. vispārībās man šis vakars bija diezgan jautri anormāli pavadīts. wtf! pusē četros šī diena bija beigusies, pa ceļam vēl iešokējot manus klasesbiedrus.

otrā diena jeb normālu cilvēku mēlē piektdiena.
brīnumainā kārtā, lai arī pamostos pietiekami vēlu, lai nekā nepaspētu, paspēju visu. kā nekā skola jau tikai 10os. aizejam ar Dačuku, un re kā! man ir sasodīti feini klasesbiedri [ lai viņiem kādreiz vieglas smiltis!]! viņi jau nevar man paziņot, ka pēc balles skolā šie ar Kasparu sarunājuši, ka liecības būs 90s. nē! kur nu! bet lai jau! vismaz skolā stundu nesēdēju. un ilgāk pačučāju. vispār jāsaka viņiem paldies.
pēcāk piparkūku cepšana. lai arī vajadzēja būt visai nozīmīgai un interesantai dienas daļai, jāatzīst - pati neinteresantākā.
toties vakars!mmm. nu es neturēju muti.mazā princesīte Sofī pirmām kārtām piečakarēja Nauri [ to gan es uzzināju tikai pēcāk, pēc maniem vārdiem un spēcīgās durvju aizciršanas un aiziešanas]. un Nauris arī viņai pateica pāris vārdu. jā. man pietika ar pārmetošo toni no viņas puses nevajadzīgā brīdī. es pateicu pāris jaukumu. pēcāk pēc Mises, es pateicu savas domas par draudziņu nevajadzīgumu. un tad pēc viņas atbildes, patiecu, ka ne visi var naudiņu tērēt kā grib un aiziet vecākiem atkal paprasīt, ja vēl vajag. un kāpec gan viņa vienmēr var izrādīt savas emōcijas, bet man savējās jātur iekšā? tā nu viņa skrienot uz durvju pusi pateica svarīgāko frāzi, kas mani patiesi aizkaitināja un es patiesībā būtu viņu piekāvusi laikam, ja vien mazais izlutinātais princešu bērns nebūtu aizskrējis aizcērtot durvis. viņa redziet arī aizies papinkšķēt baznīcā. vājprāts! šitā sakaitināt! un redziet  viņa jau ir tā gudrā. viņa drīkst aizrādīt, es- nē. iepriekš neliku viņai manīt, ka viņa ir jaunāka par mani. nu gan vairs tā nebūs - kaut ko nīdēs man pretī, neņemšu viņu vērā vai uzbraukšu par to, ka viņa ir jaunāka.
jā. vispār biju gatava no tās bodītes, ko sauc par kjb, iet prom. da nafig man to! jo redziet mums jau nav vadītāja [ Sofijas vārdi]. tad ko es tur vispār daru. esmu tikai kasieris. Nauris gan apturēja sakot, ka ok. Sofe nenovērtē, bet vai tāpēc jācieš tiem, kuri novērtē. tas bišk apturēja. aizgāju palīdzēt tās paciņas salikt. bet par attiecībām ar Sofi nezinu gan kā būs. it sevišķi pēc trešās dienas.

tātad. trešā diena jebšu sestdiena.
diena kā diena. dāvanu pirkšana ar ģimeni - it kā vajadzētu to svētku sajūtu tā kā radīt. bet nē - pāri visam sirde neliek mieru. domāju - jā, arī es esmu vainīga kaut kur - man vajadzēja savaldīties un paturēt atkal visu sevī, nepasakot princesītei to, ko domāju. tāpēc aizsūtīju esemesku. teicu: atvainojos par vakardienas trakumu. ceru, ka pie sirdes dikti neņēmi. atnāca atbilde: parāk bieži neaizeju aizcērtot durvis, tāpēc ņēmu gan pie sirds. nekas cits.
tāpēc man ar viņu attiecībās tā kā no manas puses būs citādākas. bet ko nu viņai var pārmest - tikai bērns, kurš uzskata, ka ir vecāks, nekā patiesībā ir. un lai jau tā arī paliek. manī ir tāds jautājums- kas notiks nākamgad, kad kā Sofe teica, Anna būs viņas labā roka. nu redzēsim.

aizvainojums sirdē vēl joprojām mīt, bet laikam tāpēc, ka esmu neriktīga. vienmēr visur ielieku savu sirdi. nevajag. vēlreiz pierādās man fakts - nevajag ielikt sirdi tur, kur citi tikai piedalās, jo ir patīkami.
eh. jāatrod tā filma, kas atvērs man acis! (:

brīžos, kad gribas kliegt Es jau to zināju!, reizēm vienkārši jāklusē. un jāmēģina smaidīt, lai gan patiesībā saproti, ka Tava ģimene nav izņēmums - arī Tava mamma ir pilnīgi un galīgi pret braukšanu prom. bet lai jau. tiks viņai tas prieciņš - iestāšos kaut kur. bet tad aizbraukšu. un tur nu viņa nekā nevarēs padarīt. ļauni. bet arī man ir sirds, ziniet. viņa tik raud un žēlojas, cik viņai grūti ar mammu, kas visu laiku saka, cik nepareizi viņa rīkojas. bet vai maz viņa zina, kāda pati ir?!
reiz ar viņu runāju, un viņa piekrita, ka dzīvē ir jāizmanto visas iespējas, ko tā sniedz. arī apskatīt pasauli. bet tagad...tagad, lai ko es pateiktu par kaut kur aizbraukšanu - visam atrodas iemesls kāpēc nē.
eh. lai jau viņa dzīvo savā iedomu pasaulē. man tīri labi patīk manējā un es pie tās šobrīd palikšu. pietiekami ilgi esmu gaidījusi mirkli, kad nebūšu vairs šeit. atceros, kad sev teicu - vēl tikai visa vidusskola. un tad prom. uz ilgu laiku. viņiem manis nepietrūks. un nav jau mana dzīve, ko viņi ar šitādiem uzskatiem dzīvojot, ir sabeiguši. un ne jau es te palikšu. esmu izturējusi ilgi. un kas tad ir pusgads? nekas, salīdzinoši ar pagājušo. zinu, ka viņi mīl mani, un es viņus. bet viņiem jau sen tas bija jāsaprot un jāpieņem.
bet varbūt tās ir bailes un sev ieskaidrotais, ka ar mani jau tā nebūs. mana meita neaizbrauks prom. [ mammai ir zināma šī situācija. viena no manām vecākajām māsīcām šitā jau ir izdarījusi]
reizēm šķiet, ka esmu adoptēta. vai vismaz Kāds tur augšā ir smagi maldījies ar ģimenes piešķiršanu. bet varbūt tā vajag?
vispār es justos laimīga, ja man pateiktu, ka esmu adoptēta, jo tad vismaz būtu atrisināti daudzi jautājumi manā smadzeņu podā.
jā. dīvaini. citi cilvēki dzīvo bez ģimenes, bet es te sūdzos tik par savējo.
bet mani šobrīd kāds patiešām smacē. un man ir bailes nosmakt.

esmu atpakaļ.
būtībā nemāku teikt, vai šīs rekolekcijas man deva kaut ko grandiōzi atklājošu. bet bija lietas, kas mani aizskāra, lika padomāt. bet tā - un tas, ko teikšu tagad nav rekolekciju mērķis - vismaz parunāju ar māšeli. tā pārsmieties! [ sveiciens māšukam!] njā. un vēl man kāds atkal ļoti sakaitināja. [ sveiciens besītājam!] un man matus nogrieza. [sveiciens persōnīgajam frizierim!].
jā. nu jauki. un šodienas Talsi - nōrmaļņik. bija jauki parunāt ar Ingrīdu. labas idejas. esmu nolēmusi braukt prom. [jā, dārgā deloveja_kundze , jau esmu ceļā uz Keruaka lasīšanu. sveiciens arī Tev!]
bet vispār Ingrīda mani iedrošināja. gribu kādreiz mūžā
nonākt Itālija [ un tagad nemaz nestāstiet, kā un kas tur
ir. un katrā ziņā nekādā gadījumā nebrauc tur. tāpat
neklausīšu!]. tā kā meklēšu iespēju. vispār varbūt darīšu
tā, lai mammu dikti netraumētu, iestāšos, gadu nomācīšos,
paņemšu akadēmisko un braukšu. kopā ar māšeli. lai
abas melnās kleitās blakus kādam semināristam [ hā.
it kā vakar bija konkrēts vārds, bet būtībā jau vienalga.]
varētu katra savā elkonī ieķerties un, tizli smaidot, māt
visiem, kas iet garām. un tas vidējais varētu tikpat
idiōtiski smaidīt.[oukēj. tas bija joks. tie, kuri saprata,
smejās, tie, kuri nē - paši vainīgi - delete!]
eh.es taču to izdarīšu, vai ne?!

ko jūs sakāt par to, ka es čukstēju no rīta, tad rūcu, tad domāju kā nu būs šitā rūcot būt par teicēju, tad Meinardos aiziet līdz ambōnai un nolasīt nedaudz ierūcoties, bet kopumā tīri ciešami. tas pats tālāk arī Grobiņā, koa?!
man tas ir brīnumiņš. jo uzskatu, ka zāles šitā nevar līdzēt, vismaz tās, kas tajā brīdī bija man.
lai arī man tas ir maziņš, bet tomēr.manai sirdij pierāda kaut ko. jo tādi nu mēs cilvēki esam - vajag mums pierādījumus. un tad Viņš mums to sniedz. tik nu cik katram vajag. (:
eh. vienkārši laba diena, caur visu to, ka nevaru normāli parunāt.(:

šogad kaut kā pati nemazām par savu vārda dienu nemazām nedomāju.toties pārējie gan bija padomājuši (:
sākot jau ar manu ģimeni - pēc sava iekšējā pulksteņa teiktu, ka mani apsveica 3.dec. būtībā vienkārši tūdaļ pēc pusnaktes.
pēcāk visas mīļas esemeskas. tik ļoti mīļi! ja vien man būtu bijis kredīts, visiem atbildētu. bet nebija. tāpēc nevienam mīļajam paldies nesanāca pateikt. žēlīgi.
bet nu arī draugiem.lv tie pāris mīļie, kas arī man šo dienu gribēja padarīt jaukāku, panāca savu!
bet ar ceturtdienu, lōģiski, nekas nebeidzās! polīši gan bija piedomājuši! es tak to nemaz nebiju gaidījusi. ziniet, tajos brīžos, kad par Tevi tik ļoti atceras cilvēki, kurus vispār kopumā trīs reizes mūža esi saticis, bet tajā brīdī, kad apsveic, tikai divas, sirdī tāds dīvains siltums rodas. un tad vēl jauko draugu Beibē spilvens! tīk feins!
vispār. es taču nevaru. man šķiet, šī bija tik ļoti jauka vārda diena. nemācēšu teikt, vai pate labākā. bet nu viena no labākām toč! bet gribās jau teikt, ka labākā. (piemēram pagāšgad savā vē dē sēdēju pie Īviņiem, jo Ievai braucu dziesmas mācīt :D)
paldies!

talk talk talk! i'm thinking in English. yeah! runāšana ar polīšiem ir nedaudz atvērusi manu angļu valodas čakru!
dziesma ir teļefōnā, lai neaizmirstu. skan briesmīgi. vārdus nevar saprast. bet man ar to pietiek, lai atcerētos. māšelīte un Sofe gan nebija sajūsmā, but who cares!
kaut kā gribās prom. aizbēgt laikam. bāc! esmu baigākais gļēvulis. bet prom - tā ir vieta, kas vilina.

šodiena.
jā. tā bija kārtējā ceturtdiena manā mūžā. bet citādāka. varbūt arī savādāka.
eh. man jau tīk. un man nāk miegs. vakardienas neiešana čučāt novedusi pie absolūta atlūšanas stāvokļa.
bet paldies, ka jūs visi esat! bez jums un bez jūsu atbalsta un uzklausīšanas es laikam gan nebūtu nekas.
šodien radās dziesma. akordus varbūt atcerēšos. bet melōdija? cerams... smuki akordi bija.
labi. es slēdzos nost.
jāiet.
literatūras grāmatas atklāšana bija kaut kas īpašs - tur nenotika nekas sevišķs. parasta darbu lasīšana (labi, ka manējais murgs tur nebija iekļauts. pozitīvi vismaz tas).
gaidīšu. ko?
rītdienu.

nekā īpaša. tik vien kā horvātu valoda un smagi lipīga dziesma ( pirmo reizi klausoties, beigās jau dziedāju līdzi). On dolazi da spasi vas
un tā dziesma ir no vakardienas.dīvainākā vakara kopš bija iepriekšējais. (:
bet skaista dziesma patiesībā (varbūt es tā saku, jo man viņa ir pielipusi? ).
eh. traki ar mani.

man ir uzaicinājums uz skolēnu radošo darbu grāmatas atklāšanu! jēah! vienīgi interesē kāpēc! man ir smaga nojausma par vienu dzejoli. rakstīju viņu 16.12.2007. un tas ir sasodīti pozitīvs dzejolis  - nu vēl mazliet un es sev ņemtu un iekrautu ( tāpat kā es labprāt iekrautu tam čalim no Lielvārdes kora)!
šodien esmu secinājusi, ka no pagājušā gada pozitīvisma manī ir palikusi vien kripatele maza. bet ir jau arī apstākļi mainījušies. nē. tālāk par šo tēmu nerakstīšu. atkal sākšu nīdēt par to, ka man pietrūkst pāris sarunu dzīvē.no no nō!
bet vismaz pozitīvi ir tas, ka šodien neaizgāju tikai uz kult. vēst. plānotās visas dienas vietā. un pamodos es mistiskā veidā pat izgulējusies. un sniegs kaut kur sirds dziļumos rada šausmīgu prieku. vienīgi prātam ir tendence viņu nomākt. man būs jāsāk sev ieskaidrot pretējais tam, ko visu laiku sev esmu skaidrojusi?

ir pienācis brīdis, kuru esmu novilkusi līdz pēdējāk vairs nevar!
eksāmeni. kur man viņus likt?! fizika vai ekonōmika, ko?! [ es patiešām nezinu, kur stāšos. pati sāku sevi uzjautrināt. ]

uzdāviniet man biļeti prom.lūdzu?!

pie mums jau tas viss sākās 9.11. Valža tak bija piebraucis. žēl - nebija laika pat sasveicināties. bet citiem toties svētki tādi, ka karogi jāizkar [ hmm.kādēļ gan Rīgā pie katras mājas nav izkārts karogs, kad mūsu dārgais prezidenta kungs ir mājās?]. un vēl salūts vajadzīgs. jā jā jā - tas viss par godu mūsu valsts galvam.
ak, jā! skolā valsts svētki sākās jau ar svinīgo konkursu 6.11, kurā tad tika izvēlēti tie labākie valsts apsveicēji. skaisti jau bija. bet vai nav tā kā par ātru?
tālākās mūsu aktivitātes valsts svētku sakārā saistās ar 11.11 - Lāčplēša dienu [ nesaprotu, kāpēc gan tik daudzi domā, ka runa šeit patiesi ir par reālu persōnu Lāčplēsi. vai patiesi lielākajai daļai dārgās latviešu tautas ar vārdiem Brīvības cīņas, Bermonts, padzīšana, Rīga nekas neasociējas? nu ja. tādi jau mēs esam.]. žēl - šogad nevarēju piedalīties lāpu gājienā.
arī skolā visa šī nedēļa vienās svinīgša līnijās. teikšu - nedaudz apnicīgi.
tālākie valsts svētku pasākumi - 14.11 svinīgā aktīvo, labo un visādi citādi fōršo cilvēku (pārsvarā gan skolēnu) sumināšana. skaisti. daudz priekšnesumu. un totāla izlīšana pēctam.
17.11 - svinīgās pusdienas pie ōmes. garšīgi. kā jau vienmēr. vakara pasākums pie māšeles brāļa draudzenes, precīzāk un īsāk, Artiņas. jauki. šī diena vismaz tāds neoficiāls pasākums.
toties 18.11 - mūsu valsts 90 dzimšanas diena [nezinu gan vai tos 50 gadus būtu korekti skaitīt, bet lai jau]- dziesmas. daudz. aukstums. vakara koncerts. uguņošana ar absolūti nejēdzīgu un nepiemērotu mūziku fōnā.
bet tā jau skaisti.
vienīgi. nebija tās svētku sajūtas. citus gadus, ziniet, bija!

Wouldn't it be ironic to die in the living room?
bet ja nu es nomirstu rīt? nē nē. es drīkstu mirt tikai pirmdienā. un vēl es ļoti gribētu nomirt dzīvojamā istabā.
[ pozitīvisms staro no manīm aumaļām]

neticami. tikko ir beigušās garākās brīvdienas līdz Ziemassvētkiem, bet man jau ir brīvdienu trūkums organismā. jupī! es atkal [ un tā jau kādu gadu noteikti] dzīvošu gaidot brīvdienas.
vispār es brīnos, ka kāds domā par mani tik labas domas. es tak esmu tik sasodīta maita - nemāku pat pateikt paldies reizēm. tik bieži uz visiem bļauju, braucījos virsū. nū īsta nīdule. bet viņi saka, ka es esot mīļa, jauka, nu i što, ka es tā reizēm pabļaustos.
eh. un šī diena ir vienkārši ģeniāla. vakaru varētu nosaukt par 17.gs. kultūras magnētisko viļņu starptautisko tirdzniecību.
un es daudz lamājos. jāatmet būs.

esmu varen nejauka meita savam tēvam.
šogad laikam būs we wish you a merry Christmas tiesā.
žēl. a bet ko darīt?

E A/E a/E E 2x
A B/A f# g A/C# A/B E 2x

tas izsaka daudz. bet tai pašā brīdī it neko.
es laikam esmu kļūvusi visai vēsa būtne. brīdī, kad mamma atkal nāk stāstīt par kārības ieviešanu istabā, es skaitu, cik reizes viņa aiziet un atnāk. jau zinu, ka pēc 1ās aiziešanas nedrīkst atvilkt elpu. arī pēc otrās nē. var mēģināt pēc trešās. bet arī jāuzgaida. un tā nu es sēžu un klausos kā mammīte runā. un skaitu reizes. bez emōcijām.

lokō-lokō!
tāds būtu mana pašreizējā stāvokļa raksturojums.
pa dienu sēžu angļu valodā un visu laiku ar klasesbiedru lamājos, cik mums abiem šī diena riebj. viņš gan vairāk runāja, ka pēc visiem tiem sasodītajiem šīsdienas k/d viņam viss ir vienalga.pilnīgs pofig. beigās arī uzzināju, ka klasesbiedrs vakar, mizojot kartupeļus, sev iegiezis pirkstā-un vai tu re! arī par to viņam pofig. eh. tāds varens pofigists man blakus sēž. es savukārt nīdēju par to, ka vakar 4h (tas priekš manis ir absolūts rekords) mācījos lielākoties vēsturi. līdz nelabumam. un tāpatās dižu nekā nejēdzu.
tagad savukārt ir tāds - ko varētu izdarīt?-to?!-ai, nē! negribu to darīt!
tā nu es galīgi lokō lokō eju.
bet vismaz manī ir pozitīvisms atgriezies.
un man gribas dejot. nu tā tizli un galīgi neritmā - tā tikai es to māku darīt.
eh. es jau atkal saku slaveno frāzi - jāiet vien būs čučāt! (:

dzīvāka par dzīvu. tikai pamazām mirstu nost. - tāda ir pareizā atbilde uz jautājumu vai Tu vēl dzīva?!
vispārībās jūtos labi. pēc ilgāka laika es esmu gulējusi veselas 10 stundas no vietas. dīvaini. visu dienu mājās nosēdēju, tādējādi paspēju savā garlaicībā arī uzmākties cilvēkiem. (:
un ak, jā! vai es jau teicu, ka jūtos pavisam labi?
ar Gēbelīti pastaigājāmies. domāju jau, ka šodien ārējo gaisu neredzēšu. bet pēc vai esi gudrāks par 5klasnieku? saņēmu zvanu un devos ārītēs pastaigot. viņam ir  jauns stiliņš, par kuru es nekā nedrīkstu stāstīt. sasmieties var. bet labi izskatās.
eh. dzīve ir skaista!
tikai es nedrīkstu būt tādā garlaicībā. nekā neizdarīju. pat sāku krist sev uz nerviem.
un vispār jāiet gulēt. rītā kārtējā svētdiena, kurā jābūt smaidīgai un uz strīpas. (: rītā Grobiņā Mētra. vajadzēs ieklausīties. (:

bļīn! tā laikam var gadīties tikai īpaši izredzētajiem idiōtīšiem - Tu cilvēks iedomājies, ka vajadzētu uzrakstīt konkrētajai persōnai kādu jauku vēstuli, un tad nu Tu saņem jauku paziņojumu - sveiciens Tev no konkrētās persōnas! šī konkrētā persōna ir Tavā pilsētā. un tā jau otro reizi. kāds bija tas teiciens - kas notiek 1 reizi, tas var nenotik arī otrreiz, bet, ja tas notiek otrreiz, tas viennozīmīgi notiks arī trešo?! bet es negribu! tik daudz kas ir noticis manā dzīvē 2reiz, ko es nevēlos izsvītrot no savas dzīves, bet vēlreiz piedzīvot - no, thanks you!
vispār mamma saka, ka es pārāk pārpūlu sevi. bet es citādāk ne māku, ne varu!
eh. un jā. ceru, ka domai, ka jo vairāki lūdzas jo spēcīgāka lūgšana ir, ir patiesība. katrā ziņa paldies mazajiem, kuri palīdzēja! mīlu jūs visus! (goda vārds)
rīt mans bezstils pārvērtīsies nenormāli pieklājīgajā un šikā melni baltā. un papēžos. mamma būs priecīga - viņas meitiņa beidzot pēc sievietes izskatīsies un varbūt būs cerība arī uz znotiņu! (phe, cik aprobežoti patiesībiņās!)
eh. atsūtīja man: love and do what you like.
tāds kā vajadzīgais tekstiņš attiecīgajā brīdī.
āj. man vispār ir tīk fantastiski draugi un paziņas.

smuka diena laukā! nelīst. gluži radīta brīvlaikam.vienīg žēl, ka brīvlaiks beidzies!
un tā sasodītā lieta ar ūdenspīpi - pēdējā laikā paliek slikti. nejēdzība! bet varbūt tā ir zīme, mājiens?
un vēl es esmu pietiekami nelōģiska, lai lietās, kuras nejēdzu, dabūtu 9, bet tur, kur, manuprāt, nekā sarežģīta nav, spēju dabūt 7 un 6. eh. lōģiskums ir mans otrais vārds. gluži tāpat kā veiklība. un sakarība. bāc! nu jau sanāk vairāk kā divi vārdi! - laikam būs jāsāk savas apziņas plūsmas kontrōle :D