Izlasīju ziņu, ka žurnālam Karogs vairs nedos KKF finansējumu un
"VKKF direktors Edgars Vērpe norādīja, ka lēmums nepiešķirt finansējumu “Karoga” izdošanai bijusi “nozares izšķiršanās”. No vienas puses es saprotu šo lēmumu, jo Karoga rakstu kvalitāte tiešām bija zemā līmenī. Taču no otras - Latvijā vispār ir ļoti, ļoti maz labu rakstu par literatūru. Tāpēc, man šķiet, ka Karogam bija labas iespējas un tad, kad Kolmane kļuva par redaktori, viņai jau no sākuma vajadzēja atšauties no visādiem oldskūliem - bankovskiem un bereļiem,kā arī no filoloģijas studentiem, kuru rakstīšanas kvalitāte kopumā ir drausmīga. Protams, vairāk vajadzēja rediģēt materiālu, biežāk atmest un pašai meklēt talantīgus rakstītājus. Domāju, ka to joprojām var izdarīt un Karogu beidzot padarīt par vienīgo normālo laikmetīgas literatūras izdevumu Latvijā. Un kļūt nedaudz līdzīgam Kentauram - tas arī ir izdevums, kur gribētos augstāku kvalitāti, taču vienalga - tas joprojām ir teju vai vienīgais regulāri iznākošais žurnāls Latvijā, kur ir humanitārajiem iespējams publicēt normāla garuma un sarežģītības tekstus, īpaši nedomājot par 'vidējo lasītāju'.
Pieņemsim, ka ir krīze un tiešām vajag izšķirties - nafig Karogu. Taču tādā gadījumā, manuprāt, ir nepieciešama samērība un vajadzētu izvērtēt arī citus pieteikumus šajā pat gaismā. Varbūt, ja būtu striktāki vērtētāji, tad varētu atrast naudu vecākajam literatūras žurnālam Latvijā. Varbūt arī nopietnāk izvērtēt žurnāla koncepciju, kas nav īsti dzīvotspējīgs.
Piemēram, man nav skaidrs, kāpēc nav bijusi izšķiršanās par mākslas žurnāliem? - joprojām iznāks divi mākslas žurnāli - Studija un Māksla plus. (6000ls + 18000 ls). Kāpēc naudu ir jādod tādai komercpopsai kā Rīgas Laiks? (7500ls) - tas nav specifisks žurnāls un, godīgi sakot, daudzi raksti, intervijas (nemaz nerunājot par CD un grāmatu apskatiem) saturiski ir nejēdzīgi - vienīgais, kas tos glābj, ir laba redakcija. Rīgas Laiks ir pārāk ilgi aizsēdējies kaut kādā apgaismības dialektikas posmā - tipa, pabraukāt apkārt, pameditēt un nodot tālāk vietējiem savus (arī mentālo) ceļojumu aprakstus. Nu nezinu... Kāpēc ir jādod Šteimanei nauda, lai izdotu sviestaino avīželi 'Kultūras forums'? (5000ls) Tālāk - R. Šorno projekts "Kā kļūt par latvieti?" (1000ls) - cik esmu dzirdējis, tad ļoti zema līmeņa performance - gan idejiski, gan arī izpildījuma ziņā. Turklāt man nav skaidrs, kāpēc ir jāizgāž 1000ls par tādu sūdu? (materiālās izmaksas noteikti ir zem 100ls, nedaudz īrei un viss. Šādu pasākumu mierīgi var uzrīkot par pārsimts latiem un arī tad es jautātu par šāda sviesta nepieciešamību publiskajai videi.)
Kāpēc tiesātais par kukuļņemšanu Jānis Lejnieks nav diskvalificēts no kultūras institūcijām? (Izstāde utml par Modri Ģelzi - 900+1500ls) - šo aspektu, godīgi sakot, es nesaprotu - būtu tikai normāli, ja šādi cilvēki, kas ir sasmērējušies, tiktu nafig mesti ārā no publicitātes (tas pats attiecas arī uz Pēteri Bankovski, kas izkrāpa 500000ls (otkats ziedonim un pārējiem bija 60000ls) no kultūras fonda ar savām mājas tirgošanas mahinācijām. Ja jau viņam bija pietiekami bieza āda, lai publiskotos, tad institūcijām vajadzēja nepieņemt viņa pakalpojumus - lai nosmok ar izkrāpto naudu.)
Turklāt, ir skaidrs, ka medijiem ir vairāk uzmanības jāpievērš paša Vērpes interešu konfliktam. Nu nav tas normāli, ka nozarē, kur darbojas viņa ģimene, nav nepieciešamas tādas izšķiršanās, kā bija ar Karogu.
