mans points bija vienkāršs - tipa izceļam Berlinu un Rotko, bet piemirstam daudzus ne mazāk slavenus darboņus, kuru pirmais panākums bija piedzimt Latvijā.
un kāpēc ir tik maz zināms par tādiem ļaudīm, kas piedzimuši LV un sasnieguši virsotnes, respektīvi, kāpēc tas vairāk netiek afišēts? vai tad kaut kādam nacionālās mākslas muzejam par to nebūtu jāgādā, lai tauta iepazītu savus varoņus? vai arī visiem pajāt, un katrs rok kā māk?
tāpēc, ka tas, kas notiek un ir noticis ar latviešiem aiz LV robežām lielā mērā līdz pat šodienai ir fui un nevienam nevajadzīgs. Kā teica Džemma Skulme un kā Laima Slava to izcenzēja no raksta laukā: "aizrobežu latviešu māksla ir vāja un nemākulīga". No otras puses ar aizrobe'žu letiņu materiālu ir grūti nodarboties, jo 1)jāzina, ko meklēt 2) lielumlielais vairums trimdas ļaužu ļoti jūtelīgi izturas pret savu mantojumu un tam drīkst pietuvoties vien ar zelta muti vai arī nemaz, nemaz jau nerunājot par citiem uzvedības/ticības/etc kodiem, kas ir jāievēro komunikācijā ar šo ļaužu grupu...