Previous | Mem | Next
 
thel
thel
20 March 2010 @ 04:47 pm
Ko darīt?  
Starp citu, 'Viduslaiku kultūra Eiropā' ir 'eksperimentāls mācību līdzeklis'.

Ja Rubeņa gadījums ir plaģiāts, tad rodas vairāki jautājumi:

vai to turpmāk drīkst izmantot skolās? - iemesls jautājumam ir pamatots. Jo - salīdzīnot Eko (šādi izmantot Eko! - kur prāts? Vienu no populārākajiem autoriem hum. sfērās!) ar Rubeni, ir redzams, ka daži svītrojumi padara paša Rubeņa tekstu diezgan neloģisku. + morāli apsvērumi, ka mācoties ir jālasa cita autora teksts, kas ir parakstīts ar svešu vārdu.

Vai ir jāpierāda, ka noteikts grāmatas procents ir plaģiāts vai arī - pietiek ar dažām lpp.?

vai cilvēkiem, kuriem ir šī grāmata, varētu tikt atmaksāta nauda no izdevniecības puses? Kā to aprēķinātu, ja grāmatas ir pirktas dažādos laikos un vietās? Vai tas nozīmētu, ka bez čeka es nevarētu dabūt atpakaļ naudu?

vai Rubenim būs nepieciešams savu honorāru (vai vismaz daļu no tā) atdot Eko?

vai šis gadījums (ja, protams, tiek pierādīts), ir pietiekams, lai Rubenis zaudētu savu vietu LMA? (Varam pieskaitīt arī Laizāna txt 'izmantošanu' savā darbā par Kantu). Cik jābūt šādiem gadījumiem?
 
4 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
Avtonoms[info]junona on March 20th, 2010 - 05:51 pm
Ja nemaldos, tad pietiek ar vienu vietu, kur tiek pausts cita autora viedoklis kā savs, bet neesmu drošs.
(Reply) (Link)
vuclipucli[info]vuclipucli on March 20th, 2010 - 05:59 pm
Labi rūkts. Dažās nesen izdotās franču vai vācu (īsti neatceros) filosofijas grāmatās ir redzēts disklaimeris par konkrētu naudas summu (ap 100 tk eiriki) autortiesību pārkāpšanas gadījumā. Tā kā tas var būt daudz skarbāk par vienkāršu honorāra dalīšanu ar Eko:) Varētu teikt, ka Rubenis ir publicējis neatļautu tulkojumu. Pēdiņas varētu nelīdzēt- ja viss teksts sastāv no citātiem, tad vairs nevar likt savu autorību.
(Reply) (Link)
džozija: from backside[info]josie on March 20th, 2010 - 06:09 pm
Tieši tas, ka grāmata ir eksperimentāls mācību līdzeklis, padara to daudzējādā ziņā "stabilāku" pret plaģiātisma uzbrukumiem. Piemēram, mācību grāmatas vispār tiek darinātas bez jebkādām atsaucēm uz oriģinālavotu un tieši tādā veidā, kā to Rubenis ir darījis - pieliekot izm.lit. sarakstu beigās kā ieteicamo lasāmvielu (ar domu, ka skolēni/studenti tāpat izvēlēsies lv valodā lasīt, nevis svešā mēlē). Jo citādi mēs varētu ņemt priekšā veselu čupu mācību grāmatu, kas tiek izmantotas augstskolās un skolās un atrastu ļoti līdzīgus gadījumus. Tomēr skaidrs, ka Rubeņa grāmatas nav mācību grāmatas (jo tām ir pilnīgi cita struktūra un saturs), toties eksperimentāls mācību līdz. kā jēdziens mūsu Izgl. min. tiek staipīts diezgan plaši, tā kā ... .
(Reply) (Thread) (Link)
[info]karuna on March 20th, 2010 - 09:49 pm
Droši vien, ka nepastāv viens noteikts mācību grāmatas struktūras modelis. Bet ja arī ir, tad struktūras maiņa arī varētu būt tas "eksperimentālais" šajā gadījumā. Manuprāt, ir jādara kā senos laikos un vienkārši jānodrukā errata un jāieliek katrai grāmatai aiz vāka un jāturpina tās lietot, kamēr nav nekā labāka, ko likt vietā. :)
(Reply) (Parent) (Link)