Par zinātniskajiem pētījumiem foršas un precīzi noformulētas domas man atsūtīja Anda Burve – Rozīte: Vispār ''pētījumu subkultūra'' ir kaut kāds 21.gadsimta mītiskās domāšanas izpaudums: neviens taču tos pētījumus no pirmavota nav izlasījis, nav izsekojis perfekti to gaitai, bet citē kā drošticamus medijus pārgremojumus (tai skaitā prestižu zinātnisko žurnālu pārgremojumus). Pieņem par patiesību stāstu, kas balstās nevienam nezināmā realitātē - jo kā gan es vai Iveta Kažoka, vai jebkurš cits neiesvaidītais var izvērtēt, palasot kaut kādu pētījuma atstāstu jebkurā zinātnes jomā, ja mēs NEESAM tieši to gadiem studējuši, iedziļinājušies? Vistīrākā mītiskā domāšana, kad vienkārši tic stāstam, par kura patiesumu paši nav pārliecinājušies (nav bijuši klāt pētījuma veikšanas procesā, nav ar dziļām zināšanām, lai to vērtētu)! Pilns tviteris ar saitēm uz pētījumiem, pētījumiem, pētījumiem... Ticība pētījumiem kā galējai patiesības robežai, izglītotā pūļa Dievs ir ieņēmis šādu formu mūsdienās.

(http://www.viestursr.ucoz.lv/blog/tevs_dieviete_un_dels/2014-02-16-313#comments)