Tas liecina par to, ka vietējās kultūras īpatnību. Elks (cienījama persona) par tādu kļūst tikai tad, ja distancējas no sabiedrības. Vai nu nomirst, vai arī vienkārši netusē ar parastajiem cilvjiem. Līdz ar to cilvji secina, ka tev nebūs viņa vārdu nelietīgi valkāt.

Lai gan, kas tur nelietīgs?

Nekas nelietīgs te nav. Vienkārši latvji kultūru padara diezgan statisku un tieši Tevis pieminētā distancēšanās man liekas nedaudz dīvaina. Šādas kafejnīcas, savukārt, lielas personības vismaz nedaudz padara par ikdienas sastāvdaļu, bet nevis pieminekļiem, kas ir jāapbrīno. Galu galā - Dekarts pirmām kārtām taču ir lasāms, kritizējams un nevis tikai cieņas un apbrīnas objekts. Protams, sēžot Dekarta vai Platona kafejnīcā gudrāks nepaliksi, taču zināms tribute tas ir.

Atceros, kā mēs ar tevi Liepājas rokkafejnīcā Groģi redzējām. Manuprāt, reāls piemērs stāra integrācijai ikdienā :)))))))))

O! :) :) Jā, tas bija viens no neaizmirstamākajiem pieredzējumiem! Sevišķi kā viņš drūmu seju apķēris alus kausu sēdēja pie galdiņa. Kaut kur pie kājām blakus mētājās melna kulīte, kurā šķindēja pudeles. Pēc tam klausoties dzimtā valoda, vienmēr izjūtu eksistenciālu pārdzīvojumu. Un arī šī intervija iegūst jaunu dimensiju: http://www.tvnet.lv/muzika/interviews/article.php?id=274963

A kur, starp citu, ir šitais caffe?

Tālu - kaut kur amerikā. (pilsētu tagad neatminos - būs jāsameklē).

Nu, un kā tas sasaucas ar ģēniju un vietu? Man šķiet, ka abas versijas ir gaļimās, lai tādējādi tributētos.