saulaina - 16. Marts 2004

nez kādēļ atcerējās maza bērnības drumstaliņa...
man bija kādi 6 gadi, un tas bija 07.03. datums. biju ciemos pie māsīcas un krustmātes. viņas dzīvoja mājiņā meža vidū. un tas bija laiks kad sniegs ziemā vēl sniga un mums vajadzēja nākamai dienai- māmiņu dienai taislaikos- puķītes.
tad doma radās, ka var meža salasīt vizbulītes. bij jau izaugušas uz to laiku.
kamēr mēs mazajām kājiņām aizkūlāmies:)[ nebij jau tālu, šodienas attālumos mērot]
bet kā gadījas , kā ne- sākās drausmīgs putenis- rokas stiepiena attālumā neko nevarēja manīt. tagad vairs īsti neatceros - ka mēs aizkūlāmies atpakaļ mājās. sniegs bija līdz ceļiem. un laikam arī apmaldījāmies.

atceros tik ka nākamā dienā mēs uz bērnudārziņu nesām tās vizbulītes un bijā dikti lepnas par sevīm. un audzinātāja mūs slavēja, jo tas putenis gan bija briesmīgs.

un tagad ļoti ļoti stipri turiet īkšķīšus par mani:)

tagad var īkšķīšus atlaist:)
par pussolīti tuvāk mērķim

-----

par 1cm- tuvāk sapnim:)

Garastāvoklis:: cerīgs:)

pēdejā laikā mani pa nakti bieži apciemo bezmiega rūķītis...
un patīk gan viņam pļapāt - līdz pat rīta gaismai...
pēc- viņš notinas, un tad man vēl pagulēt gribas, nelaikā jau...
----
nez cik šokolādēs ietilpst viena Str.? tāda uz vajēšanu tendēta Str.
[ mana gramatika- atvainojos- ]
bija domāts- cik vajadzīgs šoko- lai tajās varētu ietilpt es:)