saulaina -

Varbūt tāpēc tik saistošas ir e-sarakstes? Un tāpēc tik grūti no tām veidot
reālas attiecības? Ne tādēļ, ka esam tēlojuši saviem sarakstes biedriem, bet
bijuši pārāk īsti? To īstumu noturēt reāla kontakta laikā nemaz nav viegli.
Īstajā dzīvē gribas būt labākam, jaukākam cilvēkam, vairāk tādam, ko otrs
atzīst un akceptē, tādam par ko priecājas. Un tad sākas teātris. Nedaudz
pieklusinām to, kas otram nepatīk, paspilgtinām to, kas pievilina. Nekas jau
netiek melots, tikai – otrs cilvēks ir kā spogulis, kurā gribam redzēt attēlu,
kas patīk pašam.

Vai tas nav paradokss? Vietā, kur varam maskēties, kā vien tīk, un melot,
cik patīk (vilciena kupejā ar nejaušiem ceļabiedriem, interneta sarakstē, kur
neviens nevar izkontrolēt, vai tiešām esam tie un tādi, par ko uzdodamies),
mēs esam atklātāki un patiesāki, vienkārši īstāki, nekā kopā ar saviem
mīļajiem cilvēkiem.
pārējais