| audiobooks for the deaf |
[Oct. 7th, 2009|10:55 pm] |
| [ | Current Mood |
| | estūpido | ] |
| [ | Current Music |
| | none | ] |
Reiz ŅūVampšīrā dzīvoja divi zombiji - misters Zombijs-Dārsijs un miss Zombija-Benetta. Viņi, protams, bija ļoti iemīlējušies, bet viņu piederība pie dažādas klases zombijiem padarīja viņu mīlestību neiespējamu, kas savukārt padarīja šos abus ļoti suicidālus. Bet zombiji vsp ir diezgan stulbas būtnes, tāpēc šo abu nabadziņu pašnāvības grūtības pakāpe bija samērā tuva vampīru pašnāvības sarežģītības pakāpei. Abi gadsimtiem kautrīgi saskatījās un devās mājup rakstīt pirmsnāves vēstules, kuras adresēja viens otram. [Vēlāk abu dēls Dhampīrs, kam bija tieša saistība ar upirjiem no Krievzemes, nopublicēja tās grāmatā 'Suicidālie dialogi vēstulēs. Klubs.']
Bet vienā jaukā vakarā, kad abi sīkretie mīlnieki pastaigājās gar Wančesteras kanāla pretējām malām, no kanāla iznira Bārbija Nāriņa [1994.ā gada modelis ar lillā matiem un zilām acīm] no Bārbijas Sāgas - Mermaidiānes Džonsas. Viņa bija atceļojusi no nākotnes, jo nāriņas dzīvoja uz laika robežas zemūdens daļas. Viņa izstāstīja, ka nākotnē, kurp viņa arī bija ceļojusi, lai satiktu AstroKenu, naudai un dzimtām vairs nebūs tik liela nozīme. Tas piepildīja mūsu abus zombijus ar cerību uz skaistu nākotni. Viņi pat reizēm sāka kautrīgi sarunāties.
Tas turpinājās līdz 20.ajā gadsimtā viņi vsp satika nekrievu Nabokovu, kurš sapazīstināja viņus ar krievu Nabokovu, kurš pazina visus Krievijas upirjus, kuri iemācīja zombijiem taisīt bērnus. Tā piedzima Dhampīrs.
Šodien ir viņu kāzu, kuras 1959.gada 7.oktobrī notika Elvisa kaķa Melvisa baznīcā LasVegasā, zelta kāzu jubileja. Apsveicam!
Nemāku to pateikt latviski - bet tas skan tā -> "Бред сивой кобылы!"
[Labi, ka kurlie tomēr tās audiogrāmatas nedzird..] |
|
|