Comments: |
Kā variants, nospraust sev laiku, cik tu vari bakstīties, un pēc tā iztecēšanas — mest mieru detaļai. E.g., "šo objektu es varu zīmēt stundu", un tas, vai tu fapo uz detaļām, vai ko citu, neko daudz nemaina, pēc stundas tev ir detaļa, viss, tālāk.
Tas negarantē, ka citiem patiks.
Tak, nekas negarantē un daudz kas ir laimes spēle, bet aiz kokiem mežu arī vajag redzēt. Daudz svarīgāka ir kopējā vizuālā konsistence, nevis tas, ka kādi atsevišķi elementi ir žilbinoši daiļi.
Meitenes no alkohola paliek glītākas, bet vai puķes?
tas, ka mākslinieki savas problēmas risina ar alkoholu, nenozīmē, ka problēmas tiek atrisinātas.. es zinu.. man te daudz tādu..
Ar miegu un, iespējams, pat ar vairāku dienu pauzi, pirms skatīties uz sataisīto darbu. Brīdī, kad kaut ko taisi, tu iedziļinies un pievērs uzmanību vissīkākajām detaļām, ir saasināta uztvere un vismazākie sīkumi duras acīs. Kad iztīra galvu un aizmirst, ko domāja, kad to figņu taisīja, tad cilvēks sāk uzvesties kā vienkāršs jūzeris, nevis dizaineris, un pamana tikai to, kas tur tiešām ir svarīgs un pamanāms.
Vismaz es pats tā daru, un sieva līdzigi, reizēm ar nedēļām un mēnešiem garu pauzi, lai iztīrītu galvu. Kā rezultātā es lielu tiesu savu darbu izmetu miskastē, jo tad, kad no radītāja stadijas atgriežos jūzera stadijā, konstatēju, ka priekš jūzera tur nekā jēdzīga nav, ka prieks ir bijs tikai radīšanas procesā, un that's it. Gadās arī, ka figņas, kas radītāja stadijā likās triviālas un garlaicīgas, jūzera stadijā izrādās pašas labākās.
P.S. Dara arī tā, ka pajautā viedokli/komentārus pāris cilvēkiem, kuriem uzticās, t.i., tādiem, kas nesadirsīs, lai audzinātu vai uzturētu labas attiecības (nu, ne tas variants, kad bērns rāda vecākiem, ko tikko uzzīmējis, un vecākiem vienmēr liekas, ka tas ir ģeniāli), un tādiem, uz kuriem arī īpaši neapvainosies, ja tie pateiks, ka tas viss ir baigais sūds. Ķipa peer review, bet šaurā, atlasītā lokā, lai izvairītos no troļļiem, spama un demotivācijas. | |