Jā, propaganda baigākā.
Vienīgais labums, kas mums ir no Irākas un Afganistānas ir tāds, ka karavīri var uzkačāt skiļļus reālas karadarbības apstākļos (līdz ar to, ja, nedod dievs, karadarbība notiktu šeit, tad būtu cilvēki, kas ir pulveri ostījuši un zina, kā tas jādara).

(Reply to this) (Thread)

No kā gan varētu valsti nosargāt vairāki simti pulvera ostītāju? Vienīgais, kas man nāk prātā ir tautas sacelšanās.

Education is a better safeguard of liberty than a standing army.
-- Edward Everett

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Varbūt tagad mums nav militāru draudu, bet nevar zināt, kā būs pēc 50 gadiem. Labāk būt gataviem.
2) Vairāki simti pulvera ostītāju vajadzības gadījumā var apmācīt vairākus tūkstošus.

Skaidrs, ka forši būtu iztikt bez militāriem konfliktiem, bet nevar garantēt, ka ar diplomātiju vienmēr varēs tikt cauri. Miera laikos nav jēgas tērēt milzu resursus militārismam, bet labāk tomēr, ja ir neliels un profesionāls veidojums, kuru vajadzības gadījumā var palielināt un apgreidot, nevis tā, ka problēmu gadījumā tiek konstatēts, ka armijas nav vispār un viss ir jāveido no nulles.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tas kādreiz praksē ir pierādījies?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu. Slinkums pētīt vēstures grāmatas. Drīzāk jautājums ir, vai tu būtu ar mieru riskēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yup! Ko gan es varu zaudēt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Katrā ziņā, spēlējot Civilization IV, man tā ik pa laikam gadās, ka uzkačāju tempļus un teātrus, un tad atnāk barbaru ordas un visu nones:P ;)

Zaudēt tu vari daudz ko, piemēram, dzīvību. Tad jau drīzāk ir jājautā, ko tu esi gatavs zaudēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Civilizācijā tev tauta ir tikai cipariņš uz pilsētas un barbari maģiski rodas no nekurienes. (Vismaz pirmajā tā bija)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā jau tāda zirgošanās par to civilizāciju.
(Bet iebrucēji biežāk ir no kaimiņvalsts, nevis tie barbari, kas randomā uzrodas.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet tev kā valdniekam rūp valsts (pilsētas, tempļi, likumi, vara) nevis tauta. Ja arī iedzīvotāju skaits rūp, tad tikai tiktāl, lai uzturētu ēkas un armiju. Tu taču negribi zaudēt šo varas spēlīti un atkal kļūt par parastu cilvēku?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ceturtajā civilizācijā, ja pareizi atceros, punktus spēles beigās dabū par kopējo iedzīvotāju skaitu, teritorijas lielumu un armijas spēku. Un nākas čakarēties arī ar iedzīvotāju labklājību un veselību, savādāk šie dumpojas.

Ja tu velc uz to, ka valdības pārstāvjiem patiesībā ir vienalga, kas notiek ar cilvēkiem un viņi dara visu tikai tādēļ, lai saglabātu varu, tad es domāju, ka patiesībā jau ir vienalga, kādi ir viņu motīvi, galvenais, lai sistēma ir iekārtota tā, ka vadītāji var saglabāt varu tikai tad, kad dara tā, kā cilvēkiem ir labāk.

(Reply to this) (Parent)

Un vēl, tā padomāju, tas, ka karavīri tur sapiš nervus un veselību, tā ir viņu pašu darīšana, tak armijā tagad iet brīvprātīgie. Bet mums pārējiem - ir plusi no tā, ka ir labākas attiecības ar pārējām valstīm, kas piedalās karā, un mīnusi no tā, ka ir sliktākas attiecības ar talibiem. Pagaidām, šķiet, ka tie plusi ir lielāki nekā mīnusi - talibi vēl nanāk pie mums spridzināt, bet tas gan var jebkurā brīdī mainīties.
Bet tas par "atjaunošanas kontraktiem" toč ir bullšits - no eiropiešiem tur ir uzņēmumi, galvenokārt tikai vāciešiem, un tiem pašiem pārsvarā Irānā, nevis Irākā vai Afganistānā. Latvieši, man šķiet, ir pārāk piesardzīgi, lai bāztu tur savu degunu. Ja neskaita Mikrotik: http://www.mikrotik.com/projects.html

(Reply to this) (Thread)

Kāpēc lai vispār pirms tam kāds būtu pie mums nācis kaut ko spridzināt? Par ko?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja, par visu jāmaksā. Gribi vieniem pielaizīties, dabū citus par ienaidniekiem.
(Bet vietējie spridzinātāji gan ir bijuši - gan mafijas rēķinu kārtošanas, gan politiskie uzvaras pieminekļa spridzinātāji.)
Bet, grozi kā gribi, pasaule ir pārāk liela un daudzveidīga, lai būtu draugs visiem, vai, lai būtu neitrāls. Pat, ja negribas "izvēlēties puses", agrāk vai vēlāk var izrādīties, ka vai nu ir jāizvēlas, ar kuriem draudzēties un ar kuriem naidoties, vai arī jāpaliek vieniem pašiem. Un palikšana vieniem pašiem var nozīmēt atgriešanos naturālajā saimniecībā - skuju tev naftas, datoru vai tamlīdzīgu figņu imports, ja tev nav "draugu", ar kuriem tirgoties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Spēcīgs arguments. Izvēle starp pārticību un tīru sirdsapziņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā.
(Vai, varbūt, kompromiss starp pārticību un tīru sirdsapziņu.)

(Reply to this) (Parent)