Un vēl, tā padomāju, tas, ka karavīri tur sapiš nervus un veselību, tā ir viņu pašu darīšana, tak armijā tagad iet brīvprātīgie. Bet mums pārējiem - ir plusi no tā, ka ir labākas attiecības ar pārējām valstīm, kas piedalās karā, un mīnusi no tā, ka ir sliktākas attiecības ar talibiem. Pagaidām, šķiet, ka tie plusi ir lielāki nekā mīnusi - talibi vēl nanāk pie mums spridzināt, bet tas gan var jebkurā brīdī mainīties.
Bet tas par "atjaunošanas kontraktiem" toč ir bullšits - no eiropiešiem tur ir uzņēmumi, galvenokārt tikai vāciešiem, un tiem pašiem pārsvarā Irānā, nevis Irākā vai Afganistānā. Latvieši, man šķiet, ir pārāk piesardzīgi, lai bāztu tur savu degunu. Ja neskaita Mikrotik: http://www.mikrotik.com/projects.html

(Reply to this) (Thread)

Kāpēc lai vispār pirms tam kāds būtu pie mums nācis kaut ko spridzināt? Par ko?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja, par visu jāmaksā. Gribi vieniem pielaizīties, dabū citus par ienaidniekiem.
(Bet vietējie spridzinātāji gan ir bijuši - gan mafijas rēķinu kārtošanas, gan politiskie uzvaras pieminekļa spridzinātāji.)
Bet, grozi kā gribi, pasaule ir pārāk liela un daudzveidīga, lai būtu draugs visiem, vai, lai būtu neitrāls. Pat, ja negribas "izvēlēties puses", agrāk vai vēlāk var izrādīties, ka vai nu ir jāizvēlas, ar kuriem draudzēties un ar kuriem naidoties, vai arī jāpaliek vieniem pašiem. Un palikšana vieniem pašiem var nozīmēt atgriešanos naturālajā saimniecībā - skuju tev naftas, datoru vai tamlīdzīgu figņu imports, ja tev nav "draugu", ar kuriem tirgoties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Spēcīgs arguments. Izvēle starp pārticību un tīru sirdsapziņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā.
(Vai, varbūt, kompromiss starp pārticību un tīru sirdsapziņu.)

(Reply to this) (Parent)