Kāpēc ne arī "zināšanas - cik dziļi cilvēks spējīgs aptvert"?

(Reply to this) (Thread)

Priekš manis gudrība ir tas kādā veidā mēs interpretējam un kategorizējam savas zināšanas. Cilvēkam var būt plašas zināšanas, bet sekla šo zināšanu interpretācija.

(Reply to this) (Parent)

Jā, samērā pareizi imo.
Pirmā ir erudīcija, spēja uzkrāt datus.
Otrais ir IQ, spēja datus strukturēt.
Trešais ir viedums, spēja no visa iepriekšējā izvest korektus secinājumus.
/mana versija

(Reply to this) (Thread)

Kāpēc tas mani nodarbina un kāpēc es to vispār postēju ir tas, ka datorzinātnē ātrāk, dziļāk un plašāk ir savstarpēji saistīti tā, ka ja tu vairāk gribi vienu, tad nākas samazināt kādu no pārējiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk es neko nesaprotu no datorzinātnes, bet man ir ļoti stingra pieredze ar cilvēkiem, kas tādā vai citādā veidā manifestē šīs trīs īpašības dažādos līmeņos. Pirmais, tīra erudīcija bez nekā cita laikam ir absolūts autistu uģēls, bet pēdējo divu discrepance ir šausmīgi jūtama, tajā skaitā daudzos cibas jūzeros. Pamatā labs IQ un samērā ciešama erudīcija, bet švaka spēja to integrēt sakarīgā kopainā.
Tas nav namjoks, ka es gribu tēlot ahūna viedo, kā te man cenšas piesiet. Daudzi high IQ cilvēki viedumu vispār neuztver kā reālu intelekta atribūtu. Tas ir kaut kāda vecmodīgs atavistisks jēdziens viņu uztverē.
Tajā pašā laikā esmu sastapis cilvēkus ar ļoti zemu erudīcijas līmeni, kas ir gan high IQ gan high Wis. Go figure. Viņi prosta naļetu saprot kā ar lietām dīlot. Es tā neprotu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēkiem pašvērtējums balstās izpratnē par lietām, un mainīt savu nostāju nozīmētu atzīt, ka esi lūzeris, jo izpratne ir piemeklēta tā, lai varētu justies labi par sevi. Grūti pārliecināt cilvēku par kaut ko, ja viņš no tā būs tikai zaudētājs. Un tā visa cenšanās vienam otru pārliecināt par savas interpretācijas pārākumu lielākajā daļā gadījumu ir petty dominances spēlīte anyway. Tāpēc vēsture kā viedākos cilvēkus atceros tos, kas dzīvoja mucā un ubagoja tirgus laukumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zālmans nedzīvoja mucā.;/
Un askēze imo strādā tikai tad, ja neviens nezina par tavu askēzi. Tādi kā Diogens visiem bāza sejā savu 'vot kāds es pohujistiski, stoistiski neatkarīgs'. Gan jau pa kluso strēba no labu dāmu atnestām amforām. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir slikts piemērs, valdnieks nevar atļauties uzskatus, kas apdraudētu viņa varu. Piemēram, Budas gadījumā bija teikts, ka viņš kļūs vai nu valdnieks, vai nu viedais. A ko Zālamans? Izšķīra divas kašķīgas vecenes un uzreiz baigais viedais.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, kuri tad bija tie viedie ubagi? Es kaut kā vairāk atceros starp cienījamiem cilvēkiem tieši tos, kas kaut ko darīja savas pārliecības iespaidā, nevis cauru dienu sēdēja mucā un nihilistiski ierēca par pārējiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, piekrītu, Diogēns varbūt nebija tas labākais piemērs tam, ka reputācija, statuss, attiecības, materiālās vērtības ierobežo mūsu uztveri un izpratni. Pievērs uzmanību, tad piemēram, kāds ir mūku dzīvesveids visās kultūrās.

(Reply to this) (Parent)