sestdien mani rīgā pacēla no ielas un aizveda uz sporta spēlēm. mani - cilvēku, kurš domā, ka sports ir neveselīgs.*
atbraucot nācās spēlēt voleibolu, kuru galīgi nejēdzu - spēlēju ik pa pieciem gadiem pa piecām spēlēm, ij futbolu, kurš arī ir norakstīts kvadrātu dēļ, ij stafetes visādas. sajutos kā tāds vikings, ibio! tik basketbolu, kas man patīk, nedeva spēlēt, jo nokavēju.
nu nekas, man jau tīri patika. i man liekas, es nemaz sliktāk nespēlēju, ja man negribas uzvarēt, bet daru to tikai prieka un skaistas spēlēs dēļ.
ā un spēlēt futbolu sandalēs, pret džekiem bučos un kājsargos nav nemaz tik slikti. drošivien ja man būtu tas ekipējums es no drosmes satraumētu kādu.
* - sedzu futbolā vienu Lediņam līdzīgo maņjaku, tas šuvās šurp turp kā atspere, līdz vienreiz novēlās uz nelīdzenas vietas. labi, ka es viņu nepagrūdu. sačakarēja potīti. 2 minūtes paīdēja un skrēja atkal. tad es viņam vairs vispār nepieskāros, sūdīga sajūta. nu ir, ir tie futbolisti atsaldēti, pietam savādāk kā basketbolisti.