12:09 pm - Septiņu bērnu tēvs
Es, savukārt, domāju, kā ir būt vidējam bērnam starp daudziem? Es esmu vecākais un pāris gadus man tika ļoti daudz uzmanības. Vēlāk pietrūka. Pastarīšiem arī ir daudz uzmanības.
Kā ir pa vidu?
Kamēr uz vecāko lielās cerības, jaunākais luteklītis, vidējais paklusām var šeptēt savu. Kkad pamatskolas otrā pusē apjēdzu, ka uzmanības trūkumam ir savs labums, bet tas netraucēja justies apietai un savu reizi noliet kādu asaru. Māsu kašķos biju zaudētājs defoltā.
It kā esot tāds vidējā bērna sindroms, viņiem bērnībā neesot ticis pietiekami daudz uzmanības. Bet, nezinu, mana māsa ir gandrīz-vidējais bērns četru bērnu ģimenē, it kā nekas traks.
From: | chaika |
Date: | December 5th, 2015 - 11:16 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Pa vidu ir zelta vidusceļš!
Bet nopietnas atbildes un pārdomas man šitam nav.
personīgā pieredze.
Skolotāji: redzi, bet tavs brālis/māsa bija labāks...
Pagalms: man ir lielāks brālis, bīsties manis!
Ģimene: "tagad visi uz dārzu".
Bija vēl atsevišķi uzdevumi, bet tie bija vairāk tāpēc, ka vecākais bija prom, bet jaunākais vēl nevarēja un tāpēc nestrādāja nosacījums vidējais.