20 Oktobris 2026 @ 10:17
 
sabiedēju bērnus ar savu skaļo elpošanu. likāš tik daudz gaisa un kampu to cik varēdams un rokas turēju gan mutes, gan sirds un likāš slīkstu, bet bez ūdens. esmu uzvalkā un cilvēki apkārt melnā sarkanām acīm. vēl meklējot gaisu un skatoties apkārt, un šad tad ieklepojoties redzu rosolu bļodas un ziedus. svecītes un cilvēkus ārā pīpējot. sākumā likās esmu augstā gultā, bet tagad redzu ka zārkā. esmu pamodies no beigtajiem, bet kur ir nāve, tur paliek nāve. redzu stūrī guļ tāds pavecāks kungs. tikko nomira no bailēm.
 
 
20 Oktobris 2026 @ 09:32
 
mums nav naudiņas. jānovelk apavi un jāskrien. caur upēm un mežiem, kā rogainingā. kā kauties ringā, bet nav pretinieku. nav prieku, nav bēdu. es ēdu pa ceļam uz takām. man blakām ir tikai domas. neviens somas, kur ielikt, ko atrodu. atdodu visu, kas nejauši pielīp. "Iedod pīp", kāds vecajs uzrunā. Tādā domu dunā es knapi dzirdu. Zirgu pamanīju pēdējā brīdī skrienam. Vienam ir labāk, kad briesmas. Liesmas apkārt, bet var domāt tikai par sevi. Sevi vairs neatceros, tik daudz noskriets. Saulriets iededzina vēlreiz rētas līdz pazūd tumsā.
 
 
20 Oktobris 2026 @ 09:15
šobaltdien  
Bērnībā, pirms gāju gulēt, es paostīju savas kājas. varbūt mamma teica, ka briesmonīšiem zem gultas nepatīk smaržīgas kājas vai cits superieradums ielidoja galvā no bērnudārza vai skolas. tas bija kādu laiku aktīvi, tad ik pa laiciņam. bet tad es izdomaju ka pārbaudīšu un vienu kāju nemazgāju speciāli un liku ārā no segas. sākumā bailīgi bet pēctam jau ieradumā.
[iespējami divi nobeigumi šeit]
1) Un tā vēl šobaltdien man nepieciešams izbāzt vienu kāju ārā, lai aizmigtu.
2) un tā vēl šobaltdien es nemazgāju vienu kāju.
 
 
20 Oktobris 2026 @ 09:14
 
rīt es sākšu skriet un piezvanīšu visiem baložiem atvanoties.
 
 
14 Oktobris 2026 @ 19:59
 
vakariņās uzcepu steikus (ne jau izcilus, bet gandrīz labus), sagriezu zaļumus ar tomātiem, ēdu, piedzeru sarkanvīnu un gribu uz Argentīnu. tādu iedomātu sapņu Argentīnu.
(cik forši, ka bērniem garšo steiki!)
 
 
11 Oktobris 2026 @ 21:42
septembris  
es saprotu, ka ir jau oktobra vidus, bet pāris vārdi par septembri:
tas bija silts, slapjš un sarežģīts.
gāja grūti darbiņā.
biju uz ļoti foršu Staša un Harija Ločmeļa konci Aleponijā.
biju uz zīmējumu izstādi mākslas muzejā.
uz dažām stundām biju Tūjā - pirmā un pēdējā reize šovasar pie jūras. bija silts ūdens un lieli viļņi.
biju uz Līgu mēģiem.
Līgu koncis Mežaparkā.
biju vairākos foršos apvidos ar zirdziņu.
bija viens foršs VM treniņš.
bija ļoti slikts sēņu trips. sliktākais, kāds jebkad bijis.
pāris reizes biju mežā un vienu reizi kūdras purvā. purvā drausmīgi saliju.
vienu reizi apskrēju ap Niedrāju, bet vairākas reizes tajā iegremdējos.
vienu reizi Keksā pierijāmies kūkas un kruasānus.
ļoti sen nebiju bijusi parkā. vienreiz biju.
satiku imaginārus (bet varbūt arī nē), sapuvušus kartupeļus.
Ingrīdas izstādes atklāšana Briānielā. ļoti smuka. ejiet skatiet.
bijām ar kolēģēm pārgājienā gar Abulu līdz Brenguļiem un atpakaļ.
izstāstīju visu mātei.
ir tik daudz lijis, ka puramalā stāv un stāv ūdens, stūmos tam cauri ar miljons plūmju un ābolu tačkām.
izauga viens mazs, salds arbūziņš, bet nepaspēja nogatavoties, jo kāds iekoda viņam dibenā (gliemis gaņau) un viņš sāka bojāties.
noskatījāmies Small Prophets. man nenormāli patika. iesaku un ļoti gaidu nākamo sezonu.
 
 
08 Oktobris 2026 @ 09:10
 
Kad merkurijs cepeškrāsnī teica, ka visādi ex atgriezīsies manā dzīvē, tas neprecizēja kāda veida ex tie būs :D