Tik daudz darba, ka man jau ir sajucis septembris ar oktobri un oktobris ar novembri. Nemaz negribu domāt, kā būs ar decembri.
Un vēl tie mani principi. Biedējoši svarīgi. Reizēm gribētos kādu nolikt malā, lai vieglāk iet. Bet bail - ja nu tieši tas smagums ir tas, kas mani tur taisnu.

lasi.lv: Ap plkst. 2.25 policija tika informēta, ka Raiņa bulvāra 5. nama kāpņu telpā iekļuvuši meža zvēri. Sākotnēji saņemtajā informācijā bija teikts, ka ēkā atrodas divi āpši, taču, policistiem ierodoties notikuma vietā, pirmajā stāvā viņus sagaidīja āpsis un ezis.
Izrādījās, ka abi dzīvnieki bija iesaistījušies savstarpējā ķīviņā. To radītais troksnis bija pietiekami skaļš, lai traucētu nama iedzīvotāju naktsmieru.

man tagad gribas būt mazam bērnam un plkst. 12.00 ierušināties dīvānā un skatīties Pasaka pasaciņa - vai nu kkādu Mio manu Mio vai Bezgalīgo stāstu vai E.T. citplanētieti vai par to zosu gani, kur bija kkāda runājoša zirga galva.

Izstādes telefonam velku laukā no Cibas vecos sapņus. 2012. gadā ir tāds interesants:

"sapnī redzēju, ka man iemeties banāns ceļgalā. kāja bija kaut kā atlūzusi vaļā (pašķirama kā kabata tā arī stāvēja, asiņu nebija, sāpes gan) un tur bija sastampāti banānu mīkstumi un mizas. visu laiku vilku, vilku ārā, bet pēc brīža atkal nevaru paiet, atkal banāns kājā."

Manu miegu pamodināja pirmajs sniegs. ļodzīgās durvis sasvērās vēl vajrāk tuvāk zemej un nācās vispirms tās notīrīt, salabot, samīļot un sabučot. Mamma iemācīja sabučot majzi pēc nokrišanas/pacelšanas. Tēts pēc salabota darba ar buč salauzto. mammu viņš pēc mēnešiem dzeršanas nesalaboja un pats nesalabojās. es nedzer, bet kauties varu, ja kāds atnāk tuvāk par manu hektāru robežu. Redzu arī pēdas, ka gāju naktī uz podiņu, bet neatceros. šis triks - stajgāt naktī kaut kur parādījies nesen. vienu rītu pamodos ar asiņajnu lapsu apķēris. likās vēl bij dzīv, bet laijst vaļ nedrīkst. kāds bij pāris vistas nokodis nesen. es piesēj to reksim netālu, bet laj nesanāk kautiņš. galu galā viņa pārgrauza to virv - daudz vajrāk ciena brīvību nekā reksis. Es saprotu Reksi, bet kopš lapsas vajrs neļaujas apskāvieniem. Kā vispār sniegs mani vaŗēja pamodināt? varbut kaut kas cits. jāiet kauties.

oo, jāā
deguns paskatās radio
viļņus
un ieslēdz sērfošanas dežūru.
trīspadsmit joki aizslēdz vārtus
no naktsmītnes izlidos rīt miegaini
baloži.
kardio ar džimbadiju ievelkas līdz jaunajam
gadam un nav ko teikt.
rīt krusa, snūzzz

man kultūrkapitāla fonds
uzrakstīja, ka man nav:
- izglītības
- ticamības
- un oriģinālas idejas
lai taisītu mākslu.
es ākstos - viņuprāt.
un šis nav 'diss'
es tikai domāju skaļi,
kuram drīkst taisīt mākslu.
es alkstu - manuprāt.
ha, tu drīksti, bet finansējums
nav jums.
uzvelc mūsu krekliņu
esi mūsu komandā
iešēro savas asinis ar mums.
es dzirdu šef, kā-kā-ef.

mēs rakstām
ne jau lai sistu
(lai gan arī)
, bet pateiktu
netieši,
kā mēs jūtamies
introverti vergi
savām emocijām
ar ķēdēm uz mēles
mēs ejam pa dēli
lai ielektu un
varbūt izpeldētu
sausi.

sestdien tai pusmaratonā skrēju skrēju un jutos ļoti labi. sākumā mīce pa cilvēkiem, tas besī, bet pēc tam - ļoti labi. divpadsmitajā kilometrā sapratu, ka šo - jūtos labi - nevajag pazaudēt un skrēju ar lielaku atdevi. nu ko, ātrākais pusmaratons dzīvē, BET - 2h08sek, astoņas sekundes, astoņas sekundes!!!!!!!! trešajā aplī ieskrēju mežā pačurāt, nebūtu čurājusi, būtu sub2h.. drusku besis.

bet vakardien sakārtoju pāris aizdzīvotus mājas pakšus, uzreiz labāk. un cepu ābolmaizes ar ik pār dienu regularitāti.