Ja es kādreiz izdomāšu savu cibu taisīt friends only, es par atslēgu uzlikšu šo bildīti. I man, i viesiem prieks. :D
Tas tā, kārtējais spams.

Mārtiņš Freimanis miris.... Es joprojām nespēju noticēt. Es gulēju, kad māte piezvanīja un pateica. Kādu brīdi to vien teicu, kā- ārprāts, tas nevar būt!
upd: pēc tam es aizgāju iedzert c vitamīnu.

Izrādās, ka Gucci smaržu Flora reklāma ir filmēta tepat Latvijā, netālu no Ogres! Viņiem redziet ir iepaticies tas, kā Latvijā skaisti riet saule. Vai nav jauki? :)
Un, jā, resurs atkal žurnāls "Ir". :D

Tas ir grandiozi kā cilvēki un to rīcība var sajāt dienu, bet dīvainā kārtā....



Brīnum, kur tu rodies? Laikam sāku notrulināties pret pasaules idiotismu. Un vēl brīnās, kur rodas sociopāti.... Labi, labi, tik traki nav. :)

Visi šie sieviešu žurnāli ir dīvaini un degradējoši. Tikai tagad, izlasot vienu no žurnāla "Ir" numuriem, uzzinu, ka Natālija Jansone savā laikā ir studējusi korejiešu valodu Sanktpēterburgā, dzīvojusi Korejā un pat strādājusi vienā no konsulātiem.
Un to es uzzinu no "Ir". Bet ko raksta Latvijas zeltenes- "Santas", "Unas" un citas? Viņas spēj uzturēt tikai virspusēju un seklu sarunu par modi un kāpēc latviešu modes dizaineriem tik ļoti neveicas ārzemēs. Un viss!  Bet kur paliek pārējā viņas dzīve?

Iešu ar visu savu sāpošo ausu ļipu gulēt. Man patīk Alba.

Tas saucas- допригалась.
Ausis man tika izdurtas diezgan jaunā vecumā un tas ir pašsaprotami, ka vairāk nejūtu tik lielu vajadzību auskarus nēsāt katru dienu un tāpēc pasakiet man, kas tas par блядство, ka atliek man kaut vai nedēļu nepanēsāt auskarus un ausis jau aug ciet!!!!!!! Šoreiz vispār ir nenormāli traki. Ja citas reizes es vienkārši ausīs ieliku zelta auskarus, viņš tur nedaudz pasāpēja un viss, bet tagad ir tā, ka jau otro dienu auss ļipiņa ir uzpampusi, sulo utt. Kaut kāds izmisums uznāca. Cūcība!

Mkej, i know this will sound weird, bet man patīk kā viņas krūšu galiņi ķircinoši pavīd no tām mežģīnēm...!

"(..) Ženēvā kārtoju eksāmenu, kas jākārto ikvienam, kurš grib pretendēt uz ASV ārlietu dienestu. Katru gadu ap 20 000 pretendentu kārto šo pirmās pakāpes eksāmenu. Kad atbirst 18 tūkstoši un tu esi starp atlikušajiem diviem, skaidri saproti, ka blats šeit nedarbojas. Darbojas godīga konkurence.
Šīs pieredzes rezultātā manī izveidojusies tāda vērtību sistēma, ka viss jādara konkursa kārtībā, godīgi. Tas iekodēts manā DNS.
Manā DNS nav iekodēts tas, ko redzu Latvijā: šeit darbu nedabū godīgos konkursos. Viss notiek kaut kādos kaktiņos, stūrīšos, pirtīs, medībās, viesībās. (..) Vai cilvēki tiešām zvana un saka: čau, vai tev nav kāda vietiņa?
Piedodiet, arī Atmodas paaudzei drīzāk iekodēta lojalitāte pret grupu, savējiem. Nevis- dot visiem līdzīgu izdevību tikt pie iespējas. Viņiem iespēja iekrita klēpī, jo atradās pareizo cilvēku lokā. Nebija jācīnās par to kopā ar simt citiem pretendentiem. Kā jūs varat gaidīt izcilus rezultātus no cilvēkiem, kuru veiksmes atslēga ir pazīšanās, nevis zināšanas un spējas?"

"Par latviešiem. Un par cilvēkiem, kuri dzīvojuši autoritāros režīmos. Poļu rakstnieks Nobela prēmijas laureāts Česlavs Milošs savā grāmatā Sagūstītais prāts raksta, ka tādiem cilvēkiem raksturīgs ketmanisms: nav grūti dzīvo pretrunās, tas ir pat dabiski. Cilvēks saprot, ka viņam jāsaka viens, jādara otrādi, bet patiesībā domā kaut ko pavisam citu. Paļauties, ka Latvijā cilvēku vārdi, darbi un domas sakritīs- piedodiet, tas joprojām ir samērā utopiski."

"Ir cilvēki, kuri pēc augstskolas beigšanas iet strādāt uz Volstrītu- viņi grib tikai naudu. Tas nav nekas slikts, viņi tā veidoti, un viņi atbilstoši izvēlas savu karjeru. Taču ir cilvēki, kuri apzināti izvēlas darbu valsts sektorā- viņu rakstura īpašības ir tādas, ka viņi gūst gandarījumu, ziedojoties valstij, darot labu. Latvijā 20 gadus bijis otrādi: valsts sektorā strādāt gāja tie, kuri zināja, ka tur ir resursi, kurus var veikli iebāzt personīgajā kabatā."

"Mūsdienās skaitās šiki būt stulbam. Lasīt Džoisu- kas tas tāds? Nekādu kompetenču, nekādas zināšanas. Tas attiecas ne tikai uz populāro kultūru, bet arī uz sabiedrību, politikas aprindām. Politiķi un elektrorāts pirms 30-50 gadiem vairāk lasīja, vairāk domāja. Analizēja. Stulbības kalngali un stulbības daudzināšana kā tagad, toreiz nebija iespējama."

/Vita Matīsa @ "Ir"/

Un tas jau atkal ir noticis... Es atradu vēl vienu sirmu matu... I mean, galīgi nosirmojušu!