Black Swan vēl neesmu redzējusi, bet Mila Kunis ir seksīga! Kas par lūpām...

Jaunajā gadā vēlos kļūt vēl sievišķīgāka. Gribu skaistu melnu mēteli ar masīvām misiņa pogām, gribu svārkus, kas uz manis izskatītos ideāli un mežģīnes, gribu nēsāt vairāk mežģīnes.
Cerēsim jau, ka nākamais gads būs daudz labāks un tie visi sūdi paliks aiz muguras. Laimīgu to jauno, zaķīši!

Šis seriāls. Alex O' Loughlin. Totāls sekss un mans vīrieša ideāls bezmaz vai līdz kapa malai.
Dievinu vīriešus ar izteiksmīgiem deguniem un ķermeņa apmatojumu, kur var ielaist pirkstus un labsajūtā nomurrāties (nē, nu varbūt apmatojums šajā gadījumā izpaliek, bet you know). Eh....

Biju domājusi šodien nopirkt Bacardi un rīt vienatnē piedzerties, bet pat tādai grandiozai idejai pažēloju naudu. Meh. Būs jāizdomā kas cits.
Un vēl es gribu nokrāsot matus tumšā plūmjkrāsā.

Nē, nu, godīgi, kas pirmais Jums ienāk prātā, skatoties uz ( šo? )

Tā kā man kāds laiciņš būs vēl jāpagaida līdz tikšu pie Stīga Lārsona triloģijas un es tik ilgi nemaz negribu gaidīt, tad iPodā tās jau ir salādētas un gatavas klausīšanai. Es tikai ceru, ka no tā, ka es tās klausīšos nevis lasīšu, efekts nebūs mazāks...

Man liekas, ka es te esmu pārāk ilgi aizkavējusies. Jūtos izpiesta un izžauta kā tāds citrons. Es laikam kādu laiku paklusēšu. Nav man ko teikt.

Svēku sajūta šajā gadā ir pazudusi tiktāl, ka neticās, ka šodien ir Ziemassvētki. Nav, neko nejūtu....
Vienīgais, kas manai sirdij liek nedaudz salēkties, ir tas, ka dzeru ingvera tēju ar citronu un medu, skatos vecās multenes un guļu zem pleda.
Priecīgi svētki! Kas gan tas ir? Galvenais, ko novēlu Jums, ir pavadīt šos svētkus harmoniski, lai sirdī nebūtu nekā cita kā tikai nebeidzams miers. Un dedziniet sveces, lai būtu arī gaiši!
P.S. Ja es nebūtu nolīdusi tik tālu laukos, es aizietu uz svētku misi baznīcā. Trūkst tā garīguma, bet nākamgad noteikti to izdarīšu. Jo es jau it kā skaitos likumīga baznīcas locekle, esmu iesvētīta un pieņēmusi iestiprināšanas sakramentu. Sūdīga no manis ticīgā ir sanākusi.

Priecīgus Ziemassvētkus!

Jau pagājis kāds laiciņš, kopš kāda grāmata mani ir tik ļoti ietekmējusi.
Pašlaik lasu jau "Bada spēles" otro grāmatu un tā arī nespēju no tās atrauties. Kā arī zinu to, ka beigas mani tā arī līdz galam neapmierinās. Tās būs it kā laimīgas, bet ar lielu darvas karoti tajā. Un uz dažiem saviem jautājumiem es atbildes tā arī nesaņemšu...

Ziniet, kas ir kaifs?
Uztostēt divas šķēles graudu maizes, uzklāt biezpiena sieru ar zaļumiem, uzlikt pāris šķēles avakado, pabērt citronpiparus...un to visu ar baudu apēst! Mmm...