"Nelipīgās slimības top jo dienas jo vairāk pazīstamas, ārstēšanās vairāk ar "vejetabiliskiem" līdzekļiem. Ārstu nosacījumi gluži vienkārši, kā, piemēram, tiklīdz satrūksties, tad nospļaujies un izmīzies (kā aitas). Kad tas nepalīdz, tad vainīgais visa lēruma cēlējs. Vajag apcirpt [matus] un slimajam vai nu iedot iedzert, vai to apkvēpināt. Ja nu tas nelīdz, tad "anatomiskie" līdzekļi top lietoti. [..] Pārraušanās, kā jau minēju, ceļas vairāk no grūtiem darbiem, kuŗa vairāk ārstējama caur braucīšanu, un tā joprojām."
Straubergs K. - Latviešu buŗamie vārdi, II sēj., Kaitēšana un dziedināšana, 734.lpp, Latviešu folkloras krātuves izdevums, Rīga, 1941.
Straubergs K. - Latviešu buŗamie vārdi, II sēj., Kaitēšana un dziedināšana, 734.lpp, Latviešu folkloras krātuves izdevums, Rīga, 1941.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}