![]() | |
varu godīgi pateikt, ka man vārdi neliekas kopā tāpēc, ka es kādu laiku neko jaunu neesmu lasījis. ar tekstiem man ir tāpat kā ar cilvēkiem - lai būtu piederīgs, ir jāpieņem noteikumi. es to autora nāves konceptu diezko nesaprotu, paskaidrojiet kādā brīvā brīdī, un ar radošu lasīšanu man arī parasti ir problēmas - visam ticu, jebko man var iebarot, ja vien stāstītājam skaists tembrs. gribas patikt tam, kurā iemīlies, vai ne? grābeklis tas vai pēdējā izkapts, bet instinktīvi vienīgais veids kā iepatikties, ir atdarināt, nevis analizēt, vai - vēl bīstamāk - oponēt. tas, ka tik maz sanāk satikt skaistus tembrus, jau ir pavisam cita problēma. |
|
![]() | |
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On 3. Februāris 2010, 15:56, ![]() es vakar diez gan satraucos par to, vai gadījumā arī daļa pēc Bārta esejas nav mājiens manā virzienā? :) es jau parasti nepamanu tos brīžus, kad kļūstu destruktīvi agresīva |
On 3. Februāris 2010, 06:18, ![]() hmm, es par to oponēšanu.. bet kā tad paliek ar "kas ķīvējas, tas mīlējas"? On 3. Februāris 2010, 11:53, ![]() es neņirgājos!! acīmredzot, esmu fucked-up vai arī rinda sliktu pieredžu, bet man iemīlēšanās vairāk saistās ar nebeidzamiem kašķiem par to, kuram taisnība. lai gan tainība drošvien ir Tev un Aristotelim: "Kad cilvēki cits citu mīl, viņi neizjūt nepieciešamību pēc taisnīguma. Tieši pretēji, lai arī cik viņi nebūtu taisnīgi, viņi izjūt nepieciešamību pēc draudzības, un neapšaubāmi pats taisnīgākais pasaulē ir taisnīgums, ko iedvesmo labvēlība un mīlestība." |