Pegijas · Lī · interjers

nu nu. cilvēki, kas kavē sev laiku ar nodarbēm, kas citiem liekas pamuļķīgas, pelna cieņu.

nu es taču piekrītu. pats esmu skumjš un neracionāls.

Zini, kopš es pati sāku iet uz vingrošanu un baletu, es saprotu - tas dod baigo švunku pāsapziņai- izdarīt/iemācīties kaut ko tādu, kas pašai/am vēl pavisam nesen likās neiespējami. Racionāla labuma tur nav - vienkārši gavilejošs prieks sevi - es varu, man izdodas, lai gan kājas varbūt vēl pinas un soļi nesanāk. Plus, ar dejošanu vai tml. nodarboties ir ļoti relaksējoši kaut vai tā iemesla dēļ, ka uz to stundu vai cik nu tur nodarbība ilgst visas problēmas pazūd kā nebijušas, jo ne par ko citu domāt vienkārši nav iespējams, jāseko līdzi soļiem, tam kā turi savu ķermeni utt.

"prieks sevĪ"

viņas pamanīja, ka es vēroju (līst lietus un logs pret logu jau vispār ir uzvilkšanās klasika) un šķiet, ka cenšas būt plastiskākas. viena vispār dejas grīdu ir ierobežojusi līdz manam redzeslaukam, lai gan iepriekš daudz plašāk šīberēja

nu ok, pusmūža sievietēm varbūt galvenais ir izrādīties jaunam vuāristam pateikšu, kad pati nonākšu tajā vecuma grupā :)