kaut kā tā drausmīgi skumji. un mūzika arī tāda.

skan:
this baby's got a temper,
you'll never gonna tame her.

Sēžu savā kompja kaktiņā (jā, šobrīd tas tik tiešām ir maziņš kaktiņš, knapi vietas klavierei un pelei, bet dzīvot var), lietoju iPod kā the music source un domājos. Atkal uznācis omg, omg, omg kā sakrīt lietas!! Jābrīnās, jāklapina klaukstas kā mazam bērnam un jāsaka vien opā!

Nesen sev atgādināju, ka man nav lemts ieteikmēt citu cilvēku viedokli; esmu jau samierinājusies, ka daži neaizmirsīs, nepiedos pāris gadus vecus notikumus.
Tagad ir līdzīgi. Var jau teikt, ka dzīvoju vieglprātīgi un vēl visādas negatīvas lietas... Bet kaut kā sakrīt tās lietas un notikumi man par labu... Ja ir pareizā attieksme, protams.

Šodien kaut kā prasījās pēc smagučiem.. Sametu iekš pleijlistes visus metāliskos krikumus, kas man dzīvojas mūzikas foldžī. Tagad dusmojos līdz ar Children of Bodom, gan jau, ka līdz tiem diviem būšu savākusies gana daudz po*ujista dopingu, lai izdarītu visu, kas jādara.

dienā, kad man jābrauc prom, arī te sāk snigt kā pie cilvēkiem un citur Latvijā.

Sigur Rós - Takk albums patikās.
Būs jāpievāc sev. Labas mūziciņas.

Izvandījos pa mammas CD kalniem un atraku tētus rakstītu mp3 salikumu -- King Crimson + Pink Floyd kaut kādi mistiski albumi. Man nav ne jausmas, kas tur iekšā ir, bet tas, kas man tagad skan, liek kust ārā -- akustiskais koncerts. Nav ne jausmas vai tas ir Gilmors, kurš uzstājas tādā formātā un savu dziesmu starpā dzied arī klasiskus PF gabalus, vai arī tas ir PF, kas pamainījuši formātu -- tik labi es viņus nepārzinu. Still, High Hopes šitādā formātā lika vienkārši izkust un tad vēl mazliet dvēs'li pakutināja.
Rawrr, negribu iet pie ārstes, ja man jāklausās laba mūzika.

Uzliku Pink Floyd - A Momentary Lapse of Reason disku virtuvē. Dancis* approved.

*pelēkais kaķis

---
The sweet smell of a great sorrow lies over the land
Plumes of smoke rise and merge into the leaden sky:
A man lies and dreams of green fields and rivers,
But awakes to a morning with no reason for waking

He's haunted by the memory of a lost paradise
In his youth or a dream, he can't be precise
He's chained forever to a world that's departed
It's not enough, it's not enough

Alas! Sorrow FTW!

nu, ko es te vispār raudu, ka man auksti, auksti, salstu, salstu?! Vai tad es nestaigāju "savā laikā" ar īsakajiem, necilākajiem bruncīšiem pa Rīgas ārēm, kad Mr Salssss bija ap saviem grādiem mīnusss-septiņipadsmiti? [ahh, un kāda EUREKA! moments man, jell, bija, ka skolā uzzināju, cik ta īsti arā grādi; -- āaaa, tād tāaapēeec man bija tā pavēsi, ja?]