...var būt labāks par atnākšanu mājās, mirkli klusuma tikai ar sevi... un tad magick things happen un atskan mana mūzika. vismaz tā mirkļa mūzika. brīžiem uznāk un buras plāni par šo magick skandu zagšanu un līdzā-ņemšanu, kad emigrēšu. Dad won't be amused, I guess.

Instrumentālajam post-rock uz mani tāds jocīgs iespaids. Nomierina un, laikam jau, iemidzina. Sen tik labi nebiju izgulējusies kā tad, kad ar God Is an Astronaut ausīs.

Esmu Darbnīcā. Pārvācos atkal, tīri teorētiski (un nez kuro reizi). Sajūtas interesantas. Ar vien vairāk sāk patikt, patiesībā. Te ir tā īpaši, ziniet. (ne velti es tētim vakar teicu, ka Darbnīca ir meka)

Man kaut kā ļoti, ļoti negribas šodien iet atpakaļ uz māju, bet apsolīju mammai. Vajag atbalstu. + es jūtos mazliet vainīga.

Rīt liela diena, kaut, jell, man nervi izturētu.

Enģelis mani saslimdināja ar interesantām mūziciņām. Pēdējās dienas pavadītas kopā ar The Dresden Dolls, Amanda Palmer un tagad jau God Is an Astronaut. Pēdējā iespaidā es laikam sapīšos ar instrumentālo post-rock. Kewl.

kaut kā tā drausmīgi skumji. un mūzika arī tāda.

Šodien kaut kā prasījās pēc smagučiem.. Sametu iekš pleijlistes visus metāliskos krikumus, kas man dzīvojas mūzikas foldžī. Tagad dusmojos līdz ar Children of Bodom, gan jau, ka līdz tiem diviem būšu savākusies gana daudz po*ujista dopingu, lai izdarītu visu, kas jādara.

Sigur Rós - Takk albums patikās.
Būs jāpievāc sev. Labas mūziciņas.

Izvandījos pa mammas CD kalniem un atraku tētus rakstītu mp3 salikumu -- King Crimson + Pink Floyd kaut kādi mistiski albumi. Man nav ne jausmas, kas tur iekšā ir, bet tas, kas man tagad skan, liek kust ārā -- akustiskais koncerts. Nav ne jausmas vai tas ir Gilmors, kurš uzstājas tādā formātā un savu dziesmu starpā dzied arī klasiskus PF gabalus, vai arī tas ir PF, kas pamainījuši formātu -- tik labi es viņus nepārzinu. Still, High Hopes šitādā formātā lika vienkārši izkust un tad vēl mazliet dvēs'li pakutināja.
Rawrr, negribu iet pie ārstes, ja man jāklausās laba mūzika.