Instrumentālajam post-rock uz mani tāds jocīgs iespaids. Nomierina un, laikam jau, iemidzina. Sen tik labi nebiju izgulējusies kā tad, kad ar God Is an Astronaut ausīs.

Esmu Darbnīcā. Pārvācos atkal, tīri teorētiski (un nez kuro reizi). Sajūtas interesantas. Ar vien vairāk sāk patikt, patiesībā. Te ir tā īpaši, ziniet. (ne velti es tētim vakar teicu, ka Darbnīca ir meka)

Man kaut kā ļoti, ļoti negribas šodien iet atpakaļ uz māju, bet apsolīju mammai. Vajag atbalstu. + es jūtos mazliet vainīga.

Rīt liela diena, kaut, jell, man nervi izturētu.