ļoti daudz esmu noņēmusies ar lietām, kas man iepriekš tika mācītas LU. Pirmo reizi laikam ir tieša saskarsme ar akadēmiski-teorētiskām zināšanām versus real life.

Lielais prieks laikam bija par Dialang testa rezultātiem, kuri man piedēvēja C1/C2 zināšanas. It kā jau sapratami, bet still patīkami.

Liek ēst:
Īstās emocijas

Dusmas
Bailes
Skumjas
Neapmierināta seksualitāte

Atvasinātās emocijas

Greizsirdība
Skaudība
Nenovērtēts
Mazvērtības sajūta
Perfekcionisms
Vainas sajūta
Bezcerība
Garlaicība

Liek atturēties:
Īstās emocijas

Prieks
Laime
Apmierināta seksualitāte

Atvasinātās emocijas

Pašrealizācija
Atzinība
Drošības sajūta
Saņemta uzmanība
Justies vajadzīgam

Mans "labi" ļoti ātri pazuda kopā ar elektrību.

Daudz asaru pēdējās dienas. Daudz melnu domu. Laikam sākās tā paredzētā destrukcija. Sirds sāp ļoti, ļoti. Tik ļoti, ka ir slikti arī fiziski.

Priecājos par Metallica dikti ļoti, ļoti, un tulītiņās sākšu māju kārtot, lai ir smuki.

Kopumā tā kaut kā jauki viss ir. Atkal.

Brīžiem es atjēdzos, un sajūtos ļoti, ļoti slikti par situāciju, kurā es esmu iekūlusies. Destruktīvas attiecības, un es gan jau būšu destrukcijas personifikācija.

and my attempt to sleep the day away ended in half-dreams, half-wakefulness mashed together with girly thoughts, iced with pure wishful thinking. sometimes I am myself's greatest nemesis.

...var būt labāks par atnākšanu mājās, mirkli klusuma tikai ar sevi... un tad magick things happen un atskan mana mūzika. vismaz tā mirkļa mūzika. brīžiem uznāk un buras plāni par šo magick skandu zagšanu un līdzā-ņemšanu, kad emigrēšu. Dad won't be amused, I guess.

Darbnīca ļoti ātri kļuva par mājīgākām mājām, nekām mājas-mājas pašas. Varbūt tāpēc, ka te es varu būt es. Un man ir sava vieta. Un tā. Būtisks plus ir arī mūzika.

Paralēli ir visādas pārdomas, kuras varbūt būs jāpieraksta, varbūt jāatstāj, lai pašas nomirst dabiskā nāvē.

mans eksperiments ar antidep lietošanas patvaļīgu pārtraukšanu laikam jau beidzās ar Teh Return of Teh Insomnia, kā arī pāris stabiem ne tik pūkainām un krāsainām domām. Vakarnakt, tā starp diviem un trijiem, es galvā sacerēju garu un plašu apcerējumu par pieskārieniem, apskāvieniem un tādām sieviešmuļķībām. Angliski.

Pēcāk, jau sapņu realmā, sapņoju visādas šausmas, tai skaitā arī precības ar Eks-Vīrieti. Es gan beigās biju bēgošā līgava vāļinkos, bet still. Dumjie sapņi, besīgā zemapziņa, es eju meku uzprišināt, tētus brauc uz Liepājas hercogisti, kā nekā.

pēdējā laikā mīļākie mirkļi man ir tad, kad misters Enģelis tā starp citu izmet, ka gribētu, lai mēs būtu kopā.. tas ir vienā vietā, realmā. Tajā mirklī. Vai vispār. Anyways, morāle ir -- man patīk justies vajadzīgai.