mans eksperiments ar antidep lietošanas patvaļīgu pārtraukšanu laikam jau beidzās ar Teh Return of Teh Insomnia, kā arī pāris stabiem ne tik pūkainām un krāsainām domām. Vakarnakt, tā starp diviem un trijiem, es galvā sacerēju garu un plašu apcerējumu par pieskārieniem, apskāvieniem un tādām sieviešmuļķībām. Angliski.

Pēcāk, jau sapņu realmā, sapņoju visādas šausmas, tai skaitā arī precības ar Eks-Vīrieti. Es gan beigās biju bēgošā līgava vāļinkos, bet still. Dumjie sapņi, besīgā zemapziņa, es eju meku uzprišināt, tētus brauc uz Liepājas hercogisti, kā nekā.

Pirmā diena bez antidep. (dižķibelei manas nervu/garīgās dvēseles problēmas nerūp)
Kāds efekts? -- visu laiku rīt gribas (esmu no tiem saucamajiem emocionālajiem ēdājiem; mierinu sevi ar domu, ka tagad saēdīšos visu, kas man mājās ir, un tad varēšu mirīt nost; spec uz mājām-mājām neiešu gan jau); klausos (tagad) atmiņainas mūzikas un jūtos skumji (tas gan man jau ir konstants stāvoklis kopš vakardienas, kad Enģelis atgriezās savā realmā).

Trakākais jau laikam ir, ka visas acis jāizraud. Still nezinu cik tas daudz ar D dēļ, un cik vnk to jocīgo skumji/ilgu rezultātā, kuras man kaut kā jocīgi (un neaicināti) uzbruka.

Ja man šitādā stāvoklī būs nedēļa jāpavada, galīgi iznīkšu.

tagad man būs pieredze ar antidepresantiem & trankvilizatoriem. Wii!