a cik tu labs ir pie patiesajām vētībām? (es neko citu tādu dziļu un patiesu nevaru iedomāties)

What? Tas ir domāts par zināšanu vai darīšanu?

nu par to pateikšanu, ja šito pasaka tad ir patiesās vērtības?

Nu taču ne tā tas domāts.

Visi vienmēr tik kruti, visiem ir savas dzīves filozofijas, visi zina, kas un kā jadara, kādas domas jādomā un kādi viļņi kosmosā jāraida, bet beigu beigās vienalga visi ir vienādi prasti - ka tikai viņus novērtētu, ka tikai viņi patiktu.

taisnība tev ir, es domāju ka tu runā par komplimentiem, kas ir labie un kas nē
/ šovakar izpildījos pēc pilnas programmas :D

omg, for a moment there i really thought i was the only one. i mean, par to gudrumu un foršumu - to ar' citi atzīst, bet par smukumu, to gan ne :)

Jā, nu no tā jau pienāktos kautrēties, jo skaistums taču nāk no iekšām; pozicionēt sevi kā ārišķību piekritēju ir slikti, slikti, slikti.

visi ārišķīguma piekritēji degs ellē (t.i., vietā, kur nav kosmētisko līdzekļu bet ir pilns ar spoguļiem!).

bāc, kad raksta guļus, sanāk visādas nejēdzības. ieliec tur to komatu :)

Lol, done. :)

And the idea of that kind of punishment is cute!

abet citu reizi tikai tā vien gribas, lai pasaka, cik es smuks vai gudrs. Nu, tajās fāzēs, kad ir pieslēgusies Mis Sevis Žēloshana. Pashā saknē visi cilvēki ir prasti, bet galvenais ir mācēt apaugt ar visādām feinām sadzīviskām prātībāmun gudrības plēvītēm. oj, cik sakarigi.

Labus vārdus un atzinību vajag katram, bet te tomēr vairāk biju domājusi tādus, kas konstanti tīksminoties ubago komplimentus un nejēdz to pat kaut nedaudz piemaskēt, plus vēl turpina spītīgi apgalvot, ka galvenais jau nav līdzcilvēku atzinība, blah-fucking-blah.