To, vai kaut kas ir vai nav kārtībā, izlemt ir tiesīgs tikai katrs par sevi. Ir brīži, kad ir svarīgi pastāvēt uz savu taisnību un sevis pareizību arī tad, ja pilnīgi visi saka pretējo.
Es, vadoties no sava visai nepilnīgā un subjektīvā skatījuma uz lietām, apgalvoju, ka ar tevi viss ir kārtībā. Nepretendēju uz viedokļa atbilstību patiesībai vai citu (ieskaitot tavam) viedoklim, bet man ir tiesības būt subjektīvam.
Stāstiņa morāle - reizēm ir labi sev atkārtot: "Screw all others with their goddamned opinions!"

Par visu citu pieskrūvēšanu - jā, reizēm vajag.
Bet ir arī gadījumi, kad der citos ieklausīties. Just to check if everything's really alright. After all - no smoke without fire and all that rot.

Pirms klausīties citos, vajag iziet cauri self-test sērijai. Ja pēc tam ir radušās šaubas par to, vai viss ir alright, tad var arī ieklausīties citos un raudzīt, vai tie dūmi tiešām ceļas no uguns, vai no kaut kur nobāztas dūmu sveces. Bet, ja pašpārbaude saka, ka viss ir kārtībā, still screw all them who oppose.

Man arī to pašu dažreiz aizrāda. Jau biju sācis uztraukties.

Bet te ir bet - mentalitāšu starpība. Man to nekad neaizrāda latvieši :)

So, neņem galvā, savā ziņā tāds veselīgs izaicinošs asums noder dzīvē.

Mana pieredze gan rāda, ka šajā ziņā mūsu pašu bāleliņi ir tikpat aktīvi.

Seconded for the last sentence.

Par mūsu pašu bāleliņiem kāreiz iet runa. Tas ir tādā vidusmēra latviešu raksturā - būt izaicinoši asiem un arī aizrādīt. Normāli, ziemeļu tauta. Tiem pašiem austrumu kaimiņiem tas dažreiz šķiet apvainojoši.

Un ir pavisam viegli savstarpējo asumu sarunā pārvērst par nacionalitāšu konfliktu, ja gadās nepareizais sarunu biedrs.