Sēžu Čili picā, auklēju tējas krūzi, dūcu līdzi kādai melanholiskai Lenija Kravica dziesmai un jūtu, kā mana šodienas cilvēkmīlestība un pozitīvisms izkūp. Vispusēja vienaldzība, atgriežamies ikdienā. It kā tikai man to vajadzētu, it kā tikai es viena gribētu.
[Don't you see, we're in this together, you and me.]