Viena no ikdienas lielākajām problēmām — ja es šuju, nevaru lasīt, bet, ja lasu, es nevaru šūt. Ko nu darīt, kā man tālāk būt, un viss tāds.
(Un nē, audiogrāmatas nav risinājums; apģērbu šūšana ir pagalam nepateicīga multitāskošanai. Mehmehmeh, vienvārdsakot.)

Bet toties pozitīvajās ziņās — šī ir tā vēsturiskā diena, kad mūsu mājsaimniecībai pievienojas projektors. Ak, draudziņi, kā es tagad pa visu guļamistabas sienu skatīšos stārtrekus un Pacific Rim, āāā!
(Speaking of, par Zapp Brannigan joku smējos ilgāk, nekā tas būtu strikti pelnījis, tas pats ar uz ērģelēm aizmigušo Zimmera kungu.)

Pēdējā dauntaima laikā nospriedu, ka sirdssāpes nāk un iet, bet kurpes paliek, un nopirku sev satriecošas spīguļaini tirkīzzilas kedas. Sure, sirdssāpe pārgāja, toties tās vietā dabūju noberztus papēžus. Steve Madden, ka tavu māti, kā tavos Āzijas svetšopos izmērus tupelēm piešķir, metot šautriņas izmēru tabulā, un, kuram trāpa, tas arī tiek? Faking fak, nu, citu vārdu nav.